Ierēdņi izšķērdējuši miljonus

„Tie ir mērogi ir miljonos,” sacīja Sudraba, piebilstot, ka ir institūcijas, kurās kopumā saskaitīts, cik un kādas darbības ir nelietderīgi veiktas, bet ir institūcijas, kurās to fiziski izdarīt nav bijis iespējams.

Sudraba atzina, ka „lauvas tiesa” no šiem nelikumīgi iztērētajiem līdzekļiem attiecas uz prēmiju izmaksu. „Otra lieta, par ko mēs runājam kā par neekonomisku rīcību, ir tas, kas notika gada beigās daudzās institūcijās, avansā pārskaitot līdzekļus,” sacīja valsts kontroliere, piebilstot, ka pērnā gada beigās avansā pat ir pārskaitīti līdzekļi par pasākumu rīkošanu 2010.gadā. „Tiek darīts viss, meklētas visas iespējas, lai varētu naudu iztērēt,” sacīja Sudraba, norādot, ka tēriņi notiek pat situācijā, kad ir uzstādījums - netērēt, tātad likumi tēriņiem netraucē.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba atzīst, ka liela daļa atklāto pārkāpumu valsts iestādēs ir saistāmas ar amatpersonu domāšanu un klajo likumu ignorēšanu.

„Likumi jau netraucē, traucē domāšana. Nekas cilvēkus neattur no labumu gūšanas sev, Latvijas radio sacīja Sudraba.

Sudraba sacīja, ka valsts institūcijās atšķiras mērogi kā tās rīkojušās ar nodokļu maksātāju naudu: „Varbūt cinisma pakāpe. Diemžēl, domāšanas veids vairumā institūciju jau ir vienāds - vairāk atrast labumu sev. Atrast iespējas traktēt likumu ļoti, ļoti burtiski, galvenais kā rīkoties ar līdzekļiem savās interesēs, nevis nodokļu maksātāju vai sabiedrības interesēs,” sacīja Sudraba.

Uz jautājumu, vai laika gaitā nav mainījusies ierēdņu attieksme pret valsts naudu, Sudraba atbildēja: „Cinisma pakāpe nav palikusi mazāka. Lietas paliek aizvien rafinētākas, ja tā var izteikties. Tas, par ko mēs runājām gadu atpakaļ, kad plaši izskanēja gadījumi par suvenīriem un ēšanām, tad mērogi absolūti nav samazinājušies, gluži otrādi, tie ir gājuši plašumā. Varbūt tā daudzveidībā kā tas notiek.”

Valsts kontroliere arī īpaši norādīja, ka jau pērn novembrī un decembrī, kad spēkā stājās rīkojumu par taupības režīmu, atsevišķas iestādes nevis taupījušas, bet gan meklējušas dažādus veidus kā tērēt.

„Pat tad, kad izdod speciālus rīkojumus - netērējiet, vienalga notiek šī tērēšana, vienalga tiek meklētas iespējas, kā apiet regulējumus. Galvenais iztērēt un gūt šo labumu.. Kamēr tiek dota iespēja tērēt un ne no viena netiek prasīta atbildība par to, ko tu esi izdarījis, ne tikai par to konkrēto rīcību, kādu rēķinu tu esi apmaksājis, bet par to, ko savā amatā esi izdarījis un kādus rezulātus tu esi sasniedzis, mēs nekādi nemainīsim šo domāšanas veidu.”

Kā piemēru Sudraba minēja plašu publicitāti guvušos valsts naudas izšķērdēšanas gadījumus Lielbritānijā, pēc kuru publiskošanas amatpersonas pašas atkāpās.

„Arī tur ir izmaksātas kompensācijas, bet tur momentā ir ass nosodījums. Cilvēki paši atstāj amatus, tur ir cita vērtību izpratne. Jā, izdara kādu pārkāpumu.. Pat, ja runā par to mērogu - 10 000 mārciņas.. Priekš Lielbritānijas lordu un seru algām.. Protams, ir slikti jebkāds pārkāpums. Tur ir tas nosodījums un apziņa. Šeit cilvēkiem, darbiniekiem, amatpersonām nav apziņa, ka viņi ir pārkāpuši likumu. Viņiem ir domāšana tāda - kāpēc Valsts kontrole mums ātrāk to nenorādīja? It kā mēs būtu vainīgi, ka viņi gadiem kaut ko nepareizi ir darījuši.”

BNS