Krievija cer, ka līdz ar Grībauskaites ievēlēšanu Maskavas un Viļņas attiecības uzlabosies
Maskava, 18.maijs., LETA--ELTA/ITAR-TASS. Daļas Grībauskaites ievēlēšana Lietuvas prezidenta amatā liek cerēt uz Maskavas un Viļņas attiecību uzlabošanos, pirmdien žurnālistiem norādījis Krievijas Valsts domes starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Leonīds Sluckis.
"Man prieks, ja Krievijas un Lietuvas attiecībām tiks piešķirts jauns impulss," viņš sacījis, vienlaikus atzīdams, ka īpaši asu problēmu šajās attiecībās neesot arī pašlaik.
"Viļņa atšķirībā no saviem kaimiņiem Latvijā un Igaunijā neīsteno klaji diskriminējošu politiku attiecībā pret krievu valodu, nepieļauj, ka valstī veidotos "nepilsoņu" institūcija, kas pēc būtības ir pretrunā starptautiskajām tiesībām," paziņojis Sluckis.
Vienlaikus deputāts atgādinājis, ka Viļņa joprojām pieprasa Maskavai kompensāciju par kādreizējo padomju okupāciju. Pēc Slucka teiktā, nevirzās uz priekšu arī jautājums par tranzīta procedūras vienkāršošanu uz Kaļiņingradas apgabalu un netiek attīstīta ekonomiskā sadarbība. "Nepasludinot Krieviju par ienaidnieci, Lietuva demonstrējusi skeptisku attieksmi pret Maskavu," viņš secinājis.
Taču Sluckis paudis viedokli, ka visus šos jautājumus "spēs izkustināt no sastinguma punkta jaunās Lietuvas vadības labā griba".
"Tuvāko nedēļu laikā pirmie Maskavas un Viļņas kontakti augstākajā līmenī parādīs, vai var cerēt, ka attiecības saņems jaunu impulsu," viņš prognozējis.
Kā tikmēr raksta Polijas laikraksts "Rzeczpospolita", Grībauskaites uzvara sola zināmas pārmaiņas Lietuvas ārpolitikā. Acīmredzot mainīsies arī pats Lietuvas prezidenta tēls, kas līdz šim saistījies ar inteliģento, bet dažkārt arī visai stūrgalvīgo Valdu Adamku, kas īstenoja aktīvu Austrumu politiku, atbalstīja Ukrainas un Gruzijas centienus tuvināties Rietumiem un brīdināja rietumvalstis par Krievijas iespējamajiem agresīvajiem tīkojumiem.
Avīze pauž viedokli, ka Grībauskaite drīzāk ies citu ceļu, norobežojoties no Adamkus laikā nostiprinātā priekšstata par Lietuvu kā aktīvu karotāju, kura iedrīkstas bloķēt Eiropas Savienības vienošanās ar Maskavu. Domājams, ka viņa arī tādā mērā neraizēsies par pēcpadomju telpas valstīm, kuras vēlētos kontrolēt Kremlis, bet vairāk tieksies meklēt draugus Rietumos, tā prognozē.
"Var vienīgi priecāties, ka attiecībā pret Krieviju jaunievēlētā Lietuvas prezidente nebūs tāda pragmatiķe kā [Itālijas premjerministrs] Silvio Berluskoni vai Vācijas sociāldemokrāti," atzīmē "Rzeczpospolita".
Laikraksts norādījis, ka uz pozitīvām pārmaiņām turpmāk varot cerēt arī Lietuvas poļi, jo pēc pieciem Briselē pavadītiem gadiem Grībauskaite uz minoritāšu problēmām raugoties citādi nekā daudzi Lietuvas politiķi, kuri "baidās pildīt Polijai dotos solījumus pat tādos vienkāršos jautājumos kā poļu uzvārdu rakstība".
Ar uzvaru Grībauskaiti apsveicis arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, paužot cerības, ka abas valstis "arī turpmāk attīstīs kontaktus, kas balstīsies uz labām kaimiņattiecībām un abpusēju cieņu".
