Saeimas komisija ar sabiedrisko masu mediju pārstāvjiem runās par to apvienošanu
Rīga, 19.maijs, LETA. Nākamnedēļ Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iecerējusi tikties ar Nacionālās Radio un televīzijas padomes (NRTP), Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pārstāvjiem, lai runātu par sabiedrisko masu mediju apvienošanas iespējām.
Kā informēja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL), no premjera Valda Dombrovska (JL) un Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes (ZZS) saņemta vēstule, kurā pausta vēlme redzēt sabiedrisko mediju apvienošanas plānu.
No sabiedrisko mediju pārstāvjiem un NRTP Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vēlas uzzināt viņu redzējumu par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, kā arī vēlētos redzēt iespējamo apvienošanās plānu un ar to saistītos izdevumus.
Atbalstu sabiedrisko mediju apvienošanai komisijā pauda arī Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Ivo Tukris, kurš sacīja, ka abu mediju apvienošana būtu loģisks solis. Pēc Satiksmes ministrijas pārstāja domām, sabiedrisko mediju apvienošanai būs vajadzīgs vismaz gads, tādēļ vēl nākamajā gadā, visticamāk, būs aizvien divas organizācijas, kurām katrai būs vajadzīgs finansējums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija papildus plāniem par sabiedrisko mediju apvienošanu rūpējas arī par jauno Elektronisko mediju likumprojektu, tādēļ pēc komisijas uzaicinājuma šodien deputātus ar savu redzējumu par topošo likumu iepazīstināja Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Sergejs Kruks.
Kruks uzsvēra, ka ir nepieciešamas saprast, ka sabiedriski mediji ir nepieciešami, jo tā ir vieta, kurai vajadzētu nodrošināt dažādu viedokļu apmaiņu. Tāpat eksperts uzsvēra, ka kanālu daudzveidība un pieejamība nebūt nenozīmē, ka tiek nodrošināta programmu daudzveidība.
Pēc eksperta domām, būtu nepieciešams vairāk piešķirt varu NRTP, kā arī padomei būtu nepieciešamas pēc nacionālā pasūtījuma pieņemšanas izvērtēt raidījumus, lai secinātu, kas ir tas labais un sliktais raidījumos, lai varētu rīkoties, pretējā gadījumā sabiedriskajos medijos mēdz būt nebaudāmas pārraides. Kruks vētīja, ka nacionālajam pasūtījumam trūkst stratēģiskās domāšanas, jo nacionālais pasūtījums tiek veidots pēc tā, kādi raidījumi bijuši aizvadītajā gadā.
Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iepriekš nolēma uzdot NRTP kopā ar Saeimas Juridisko biroju un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvjiem novērst neskaidrās juridiskās lietas Elektronisko mediju likumprojektā.
Pēc Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa ieteikuma šajā laika posmā kopīgi tika precizētas juridiskās lietas, lai likumprojektu varētu virzīt uz pirmo lasījumu, pretējā gadījumā Saeimas Juridiskajam birojam uzreiz būtu jāiesniedz vairāk nekā 100 priekšlikumu, kas ievērojami apgrūtinātu komisijas darbu un kavētu likuma pieņemšanu Saeimā.
Darbs pie Elektronisko mediju likumprojekta precizētas redakcijas vēl turpināsies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
