Berlīne, 19.maijs, LETA--REUTERS. Vācijā pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis labējo ekstrēmistu pastrādāto noziegumu skaits, otrdien pavēstīja iekšējā izlūkdienesta amatpersonas.
2008.gadā tika reģistrēti aptuveni 20 000 ekstrēmistu pastrādātu likumpārkāpumu, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, savā ikgadējā ziņojumā vēsta Konstitūcijas aizsardzības birojs.
Tikmēr labējo ekstrēmistu pastrādāto vardarbīgo uzbrukumu skaits pieaudzis par sešiem procentiem.
"Labējo ekstrēmistu radīto draudu apkarošana ir prioritāte," iepazīstinot ar ziņojumu, uzsvēra iekšlietu ministrs Volfgangs Šeible, piebilstot, ka saskaņā ar ziņojuma datiem pie labējiem ekstrēmistiem Vācijā pieskaitāmi aptuveni 30 000 cilvēku.
Ziņojumā iekļautie dati varētu aktivizēt politiķu debates par Nacionāldemokrātiskās partijas (NPD) aizliegšanu, jo Konstitūcijas aizsardzības birojs atzīst, ka NPD ir rasistiska, antisemītiska un revanšistiska organizācija.
Mēģinājums partiju aizliegt 2003.gadā bija neveiksmīgs, jo Konstitucionālā tiesa noraidīja valdības prasību, kad atklājās, ka daļu liecību snieguši NPD rindās iefiltrēti varasiestāžu informatori.
Šeible norādīja, ka atkārtots mēģinājums aizliegt NPD pieļaujams tikai tad, kad nebūs šaubu par veiksmīgu iznākumu.
"Ja mēs ierosinām aizliegšanas procedūru un tā nav veiksmīga, pastāv risks, ka tam būs bumeranga efekts (..) un tas sniegs NPD publicitāti," atzina ministrs.
NPD šobrīd ir aptuveni 7000 biedru, un tā guvusi zināmus panākumus vietējās vēlēšanās atsevišķos reģionos valsts austrumos, kur ir augsts bezdarba līmenis.
Drošības dienesti pauž satraukumu par partijas centieniem izmantot finanšu krīzi balsu piesaistīšanai šogad gaidāmajās federālo zemju un nacionālajās vēlēšanās.
Lai gan NPD nav pārstāvēta federālajā parlamentā, tās deputāti spējuši iekļūt vairāku federālo zemju likumdevēju sapulcēs.
Iepazīstinot ar Konstitūcijas aizsardzības biroja ziņojumu par 2008.gadu, Šeible arī norādīja, ka vairāku ārvalstu izlūkdienesti Vācijā pastiprinājuši spiegošanas aktivitātes.
"Galvenie spiegošanas aktieri Vācijā ir Krievija un Ķīna," sacīja iekšlietu ministrs, piebilstot, ka bīstamāki kļuvuši uzbrukumi Vācijas uzņēmumu un valdības iestāžu datoru tīkliem.
"Ņemot vērā izvēlētos mērķus un izmantotās metodes, ir ļoti ticami, ka daudzos gadījumos vadošais spēks vai vismaz dalībnieks ir izlūkdienesti," teikts biroja ziņojumā.
Arī ziņojumā par 2007.gadu tika uzsvērta Krievijas un Ķīnas izlūkdienestu darbība.
Pievēršoties karojošo islāmistu draudiem, Šeible norādīja, ka varasiestādes uztrauc pieaugošais to jauniešu skaits, kas no Vācijas dodas uz apmācības nometnēm Afganistānā un Pakistānā.
"Tie, kas bijuši nometnēs, domājams, atbalsta teroristu aktivitātes savās mītnes zemēs," atzina ministrs.
Nesen internetā ievietotie draudu videoieraksti, kuros bija redzami vāciski runājoši kaujinieki, apliecina, ka "islāmistu terorisms joprojām apdraud drošību Vācijā", uzsvēra Šeible.
