Valdība nolemj saīsināt slimības pabalsta maksimālo izmaksas periodu

Labklājības ministrija (LM), kas sagatvojusi grozījumus likumā skaidro, ka ņemot vērā Igaunijas un Lietuvas pieredzi, kā arī jau kopš 2007.gada darbojušos praksi attiecībā uz darbnespējas lapu pagarināšanu slimošanas gadījumos, kas pārsniedz sešus mēnešus, grozījumu sagatavošanas mērķis ir saīsināt likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto slimības pabalsta maksimālo izmaksas periodu. Līdztekus tam, nosakot atsevišķus gadījumus, kad slimības pabalsta saņemšanas laiks var būt ilgāks.

Grozījumi nosaka, ka sākot ar 2009.gada 1.jūliju slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11.dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Grozījumi arī paredz, ka pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, slimības pabalstu piešķir un izmaksā arī par nepārtrauktas darba nespējas periodu, kas turpinās pēc noteiktajām 26 nedēļām, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas.

Savukārt slimības pabalstu nepiešķirs, ja persona darba nespējas laikā strādā kaut pie viena no saviem darba devējiem vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātā.

LM informē, ka slimības pabalstu gadījumu skaits periodā, kas ilgāks par 26 kalendārajām nedēļām, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) statistiskas 2008.gadā bija 9,8 tūkstoši gadījumu gadā jeb nepilni 5% no slimības pabalstu gadījuma kopskaita. Ietaupījums samazinot slimības pabalsta izmaksas veidos 5,8 miljonus latu šogad, un nedaudz vairāk kā 10 miljonus latu nākamajos gados.

Par grozījumiem likumā vēl būs jālemj Saeimai.

BNS