Jaunas taures un bungas vairs nepērk

Ja nu vienīgi turīgākie vecāki vēlas savu bērnu iedīdīt kāda instrumenta spēlē vai ja kādam mūziķim jāatjauno vecā instrumenta skaņa ar jauniem „aksesuāriem”.

Latviešus uzskata par dziedātāju un dejotāju tautu, bet šīs izpriecas nevar īstenot bez mūzikas. Tāpēc kasjauns.lv vēlējās noskaidrot, kā šobrīd jūtas mūzikas instrumentu tirdzniecības biznesa pārstāvji? Vai mēs lustējamies, spēlējot jaunus mūzikas instrumentus, vai pārtiekam ar vecajām vijolēm, ģitārām un bungām?

Aptaujājot vairākus mūzikas instrumentu tirgoņus, nākas secināt, ka pašlaik ļoti reti kāds mūziķis atļaujas iegādāties jaunu instrumentu. Parasti ar jaunām stīgām un citiem aksesuāriem tiek „uzfrišināti” jau vecie instrumenti. Pēdējā gada laikā mūzikas instrumentu tirdzniecība ir sarukusi vairāk nekā uz pusi un tagad galvenās noieta preces ir dažādi aksesuāri, nevis jauni instrumenti. Latvijā viens pēc otra veras ciet mūzikas instrumentu veikali, kaut arī ir viens patīkams izņēmums.

„Baltais zvirbulis” – veikals Imantā

Pretēji dižķibeles tendencēm, kad daudzi tirgotāji savus veikalus likvidē vai sašaurina, SIA „Mūzika” savu darbību ir paplašinājusi. Maija sākumā uz klaviersalona Imantā bāzes tas ir atvēris mūzikas instrumentu veikalu, kurā tagad var iegādāties ne tikai klavieres, bet arī citus instrumentus un to „papildinājumus” – pastiprinātājus, stīgas un citus aksesuārus.

Veikala pārdevējs Krišs kasjauns.lv teica: „Latvijā jau tagad neveicas ne ar ko, arī mums. Neiet vairs tā agrāk, varētu vēlēties labāk. Tomēr bankrotēt netaisāmies.” Veikala galvenie pircēji ir iesācēji, kuri nolēmuši sākt mācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu, kā arī amatieri – ballīšu muzikanti. Profesionālie Latvijas skatuves muzikanti pārsvarā veikalam „Mūzika” iet garām ar līkumu. Krišs stāsta: „Nezinu kāpēc, bet mūsu profesionālie mūziķi instrumentus pērk ārzemēs – viņiem liekas, ka tur var iegādāties kvalitatīvāku preci.”

Savukārt pašmāju mūziķu nepatriotismu kompensē viņu ārzemju kolēģi no Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas un Anglijas, kuri uz Rīgu dodas speciali tādēļ, lai šeit nopirktu vijoles. „Mūzikas” dibinātājs ir vijoļmeistars Juris Jēkabsons, kurš padomju laikā bija gan Tartu (Igaunija) teātra „Vanemuine” konrtrbasists, gan arī vijoļbūves konsultants Krievijas galvaspilsētā Maskavā. Pēc neatkarības atgūšanas viņš nolēma savu biznesu pārcelt uz tēvzemi un te nodibināja firmu „Mūzika”. Juris Jēkabsons tagad „saved kārtībā” no rūpnīcām piegādātās „negatavās” vijoles, saka Krišs. Līdz ar to Rīgā tiek skaņotas vijoles, kuras vēlāk var dzirdēt pasaules lielākajās koncertzālēs.

Veikala „Mūzika” darbinieki gan neatklāj par cik procentiem ir nokrities apgrozījums, aizbildinoties ar komercnoslēpumu un teic, ka pašlaik galvenais noiets ir „dažādiem sīkumiem”, bet ir arī lielie pircēji – klientu vidū gadās, pat veselas ballīšu grupas, kuras sev iegādājās muzikālo aprīkojumu no A līdz Z. Salīdzinoši ar citiem mūzikas instrumentu tirgotājiem „Mūzika” neizjūt tik lielu krīzes iespaidu kā citi, jo tas praktiski ir mazs ģimenes uzņēmums, kurā galvenie noteicēji ir tēvs un dēls, kuri savu darbību var izvērst arī savā privātmājā.

Likvidē mūzikas veikalus provincē

Savādāk ir lielajiem mūzikas veikalu tīkliem. Par Latvijas lielāko mūzikas instrumentu tirgotāju var uzskatīt SIA „RDL”, kuram pieder veikali lielākajās Latvijas pilsētās. Pašlaik jau var teikt – piederēja, jo vairāki no tiem gatavojas likvidācijai.

Uzņēmuma galvenā grāmatvede Inese Brietmane kasjauns.lv pastāstīja, ka tikko ir aizvērts veikals Cēsis un zem jautājumā zīmes ir vēl trīs veikalu pastāvēšana Liepājā, Valmierā un Jēkabpilī. Viņa teica, ka apgrozījuma apjoms ir samazinājies vismaz par 50%. Tagad tikai sapņos rādās sasniegt 2005. gada līmeni.

„Mūzikas centra” lielākie klienti bija valsts un pašvaldības paspārnē spēlējošie mūziķi – Nacionālo Bruņoto Spēku orķestris, „Simfonieta Rīga”, mūzikas skolas, pilsētu un pagastu kultūras centri, kuri tagad praktiski vairs nepērk nevienu mūzikas instrumentu. „Pašlaik šis pasūtījums ir praktiski nulle, notiek tikai mazi un nelieli iepirkumu konkursi, kuros savā starpā konkurē sešas, septiņas firmas. Mums (Rīgai) vairs nav izdevīgi uzturēt filiāles citās pilsētās. Un vispār vasarā mūzikas instrumentu tirdzniecībā ir visklusākais laiks.” Pašlaik pircēju „Mūzikas centrā” ir gaužām maz un veikals galvenokārt balstās tikai uz „sīko” pircēju, piemēram, bērns mācās spēlēt kādu mūzikas instrumentu un tad vecāki viņam to nopērk.

Glābjas ar mākslīga bankrota palīdzību

Savukārt citi ķeras pie visām apšaubāmām metodēm, lai galīgi „neaizietu pa burbuli”. Kāds uzņēmējs, kurš līdz šim uzturēja vairākus mūzikas instrumentu veikalus uztaisīja mākslīgu bankrotu un slēdza ciet parādos slīgstošo tirgotavu Valmierā. Bijušais veikalnieks nodibināja firmu ar citu nosaukumu un tagad mūzikas instrumentus tirgo internetā – viņam vairāk nevajag ne maksāt īri, ne uzturēt darbinieku štatu – pietiek tikai ar interneta pieslēgumu un telefonaparātu. Līdz ar to viņš iepirkumu konkursos var piedāvāt mazāku cenu nekā klasisko veikalu īpašnieki. Protams, nevienam neinteresē tirgotāja darījumu pagātne un kam viņš savulaik ir palicis parādā.

Mūzikas instrumentu vidējās cenas Latvijas veikalos:

Aplūkojot vairāku Rīgas mūzikas veikalu piedāvājumu, varam izvēlēties gan lētākus, gan dārgākus instrumentus, kuru cena atkarīga gan no komplektācijas, gan no ražotāja brenda.

Akordeoni – Ls 350 – 1533;

Flautas – Ls 190 – 870;

Elektriskās bungas – Ls 569 – 2599;

Bungu komplekts – Ls 240 – 1380;

Pianīns – Ls 1950-3300;

Klasiskā ģitāra – Ls 39 – 545;

Elektriskā ģitāra – Ls 199 – 558.

Elmārs Barkāns/Foto: LETA