Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai ir pieticīgākie ES
Latvijā iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai tērē mazāk nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina ES statistikas biroja „Eurostat” otrdien publiskotie dati, kas apkopoti par 2006.gadu.
Saskaņā ar tiem mūsu valstī izdevumi sociālās aizsardzības jomai, tostarp pensijām un dažādiem pabalstiem, veido 12,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - tik zemā līmenī šie tēriņi nav nevienā citā bloka zemē.
Tomēr arī abās pārējās Baltijas valstīs situācija šajā ziņā īpaši neatšķiras - Igaunijā tēriņi sociālajai aizsardzībai veido tikai nedaudz vairāk kā Latvijā jeb 12,4% no IKP, bet Lietuvā - 13,2% no IKP, kas ir otrais un trešais zemākais rādītājs ES valstu vidū.
ES mērogā pirmrindnieces šajā ziņā ir Francija, Zviedrija un Beļģija, kuras sociālajai aizsardzībai atvēl attiecīgi 31,3%, 30,7% un 30,1% no IKP.
Sociālo tēriņu attiecība pret IKP bloka valstīs ir ļoti atšķirīga, kas skaidrojams galvenokārt ar dzīves līmeņa atšķirībām, kā arī katras valsts sociālās aizsardzības sistēmu savdabību un tai raksturīgām demogrāfiskām, ekonomiskām, sociālām un institucionālām struktūrām.
Eiropas Savienībā vidēji tēriņi sociālai aizsardzībai 2006.gadā veidoja 26,9% no IKP.
Izmantojot mākslīgu naudu PPS („Purchasing Power Standards”), kas izslēdz cenu līmeņu atšķirības starp valstīm, eirostatistiķi arī aprēķinājuši, ka sociālās aizsardzības tēriņi uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir trešie zemākie ES, veidojot 1547 PPS.
Vēl zemāki šie izdevumi ir tikai Bulgārijā un Rumānijā - attiecīgi 1294 un 1277 PPS.
Lietuvā un Igaunijā tēriņi sociālai aizsardzībai ir attiecīgi ceturtie un piektie zemākie un sasniedz attiecīgi 1770 PPS un 1976 PPS.
ES mērogā sociālajai aizsardzībai visvairāk tērē Luksemburgā, kur izdevumi uz vienu iedzīvotāju sasniedz 13 458 PPS. Seko Nīderlande un Zviedrija ar attiecīgi 9099 PPS un 8998 PPS.
BNS
