Igaunija pilnā sparā tiecas uz eiro zonu, lai to nepiemeklētu Latvijas liktenis
Igaunija pilnā sparā īsteno pasākumus iespējami ātrākai iekļūšanai eiro zonā, lai to nepiemeklētu tāds pats liktenis kā Latviju, kas cieš no spekulācijām par nacionālās valūtas lata devalvāciju, paziņojis Igaunijas premjers Andruss Ansips.
"Igaunijai vienīgā iespēja izvairīties no šādām baumām ir iespējami drīzāka iestāšanās eiro zonā," viņa teikto žurnālistiem pēc vizītes Zviedrijā citē avīze "Financial Times" (FT).
Ansips sacījis, ka Igaunijai ir jāizpilda kritēriji dalībai eiro zonā jau šogad un tā varētu iestāties Eiropas monetārajā savienībā jau nākamgad, ja turpināsies deflācija, lai gan reālākais laiks joprojām ir 2011.gads.
Komentējot izskanējušus viedokļus, ka jaunajām Eiropas Savienības valstīm vajadzētu atļaut iestāties EMS pēc atvieglotiem noteikumiem, lai likvidētu tur pastāvošos valūtu riskus, Igaunijas premjers uzsvēra, ka Igaunija nevēloties, lai tai tiktu piemēroti mīkstāki kritēriji dalībai eiro zonā.
"Mēs negribam saņemt zināmus atvieglojumus atteicībā uz nosacījumiem dalībai eiro zonā. Mēs vēlamies izpildīt visus kritērijus un tas iestāties eiro zonā, jo mēs gribam pievienoties stiprai eiro zonai. Ja tiks pieļauti atvieglojumi, tad tā nebūs stipra eiro zona," klāstīja Ansips.
Komentējot spekulācijas par lata devalvāciju, Ansips pauda pārliecību, ka Latvijas nacionālā valūta netiks devalvēta, taču tad, ja tā notiktu Igaunija nebūtu spiesta atteikties no savas nacionālās valūtas kronas fiksētās piesaistes eiro.
Šajā saistībā viņš norādīja, ka uz Latviju igauņi vedot tikai 9% no sava kopējā eksporta, tāpēc Igaunijas kompānijām nebūšot nopietnas konkurences problēmas, turklāt Igaunijas korporatīvais sektors jau ir pārdzīvojis ievērojami valūtu vērtību samazinājumi lielākos eksporta tirgos Zviedrijā un Krievijā.
"Kā gan mazā Latvija varētu ievainot Igauniju, ja to nespēja pat lielā Zviedrija?" retoriski vaicāja Ansips.
Latvija plāno 2012.gadā izpildīt Māstrihtas kritērijus un iestāties eiro zonā 2013.gadā.
Lai iestātos eiro zonā, ir jāizpilda arī tā dēvētie Māstrihtas kritēriji. Tie paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā.
Ja līdz nesenai pagātnei Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu dalību eiro zonā kavēja augstā inflācija, pēdējā laikā līdz ar ekonomikas krīzi par lielāko klupšanas akmeni ir kļuvis valsts budžeta deficīts.
BNS
