Krīzes laika gudrības: ko viņi teica vēl nesen

Rimšēvičs: mums labāk nekā igauņiem

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pērn 15. maijā optimistiski pauda, ka Latvijas ekonomika ir labākā situācijā nekā Igaunijas. Mūsu ekonomika esot sabalansētāka, un iekšzemes kopprodukta samazinājums nebūs tik dramatisks kā kaimiņiem. Jau pēc dažiem mēnešiem taupīgie pierobežas ļaudis, īpaši Valkā, devās celt Igaunijas IKP uz kaimiņvalsts veikaliem, kur lētāk. Nākamgad Latvija saņems aizdevumu no Igaunijas — 70,2 miljonus latu.

Vienu gan Rimšēvics paudis pareizi: „Jo vairāk iedzīvotāji domās par to, ka ir gaidāma krīze, jo tuvāk krīzei mēs tuvosimies.” Viņš uz savas ādas nekādu krīzi pieciest negrasās, tāpēc dienesta auto vien sarūpējis ar elektrisku muguras komforta regulēšanu. Ekskluzīvais Audi A8L izmaksā 1714 latu mēnesī, neskaitot naudu par degvielu (piemēram, decembrī 506 litri par 301 latu). „Jā, atbilstoša,” tāda bija Rimšēviča atbilde Baltic Screen par šā auto piemērotību krīzes laikam.

Muļķības tomēr sadarīja

Ekspremjers Aigars Kalvītis 2004. gada nogalē uzrunā tautai:

„Mīļie tautieši, ja netiks sadarītas kādas muļķības, tad mums priekšā ir septiņi bagāti gadi. Treknie gadi, ja atceras stāstu par Jāzepu.” Bībeles Jāzeps gan esot veidojis uzkrājumus, nevis tikai tērējis, kamēr mūsu malači tomēr sadarīja muļķības.

Baņķieriem optimistisks runasvīrs

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons 2007. gadā izteicies optimistiski:

„Ja kaut kur pasaulē kas notiek, vai tam būtu jābūt arī pie mums? Latvijā šodien nav neviena nosacījuma, kādi bija ASV, lai uztrauktos par kredītu krīzi. ASV ir liela valsts, tur vienmēr bijušas problēmas ar laikā nenomaksātiem rēķiniem utt. Bet dolāru tas neietekmē. [..] Mūsu banku kredītportfelis pēdējos gados ir audzis, tas ir kvalitatīvs un nav pasliktinājies ne par gramu. Valstī aug labklājības līmenis. Grūtības varētu rasties tiem, kas ņēmuši kredītu īpašuma iegādei, lai vēlāk to pārdotu tālāk, bet tās ir atsevišķu cilvēku problēmas.” („Rīgas Balss”, 08.11.2007.)

Šoziem janvārī aģentūrai LETA Tverijons atzinis, ka ekonomiskās lejupslīdes un slikto kredītu dēļ komercbankas šogad varētu strādāt ar zaudējumiem... Kavēto kredītu īpatsvars gada nogalē sasniedza 15% (ap 600 miljonu latu).

Pārkaršana? Tukšas runas

2004. gada oktobrī Finanšu ministrijā uz diskusiju sanākušie baņķieri par tukšām runām nosauca ekonomikas pārkaršanas draudus pārliecīgu kredītu dēļ. „Kas citur ir nenormāli, mums ir normāli,” paziņoja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. „Mums kredītu apjomi sasniedz 47% no IKP, kamēr Eiropā kredītu apjomi ir 160% no IKP. Tas nozīmē, ka mēs vēl diezgan droši varam četrkāršot savus kredītu apjomus.”

Toreizējā Hansabankas prezidente Ingrīda Blūma pauda, ka banka uz straujo tautsaimniecības attīstību un kredītu pieauguma tempiem raugās mierīgi. Par reālo Latvijas eksportspēju un kopproduktu, bez kā valstij nepacelties, baņķieri lieki nedomāja.

Unibankas prezidents Viesturs Neimanis gan atzina, ka Latvijas Bankas bažas par pārāk straujo ekonomikas attīstību ir daļēji pamatotas, jo augsta inflācija un valsts budžeta deficīts liek būt piesardzīgiem.

Gandrīz prēmē Karginu

„Ekonomistu apvienība 2010” ir pazīstama ar Spīdolas balvas piešķiršanu — par brīvās iniciatīvas, brīvā tirgus attiecību paplašināšanu Latvijas tautsaimniecībā un tamlīdzīgiem sasniegumiem. Pērn balvas pasniedzēji nebija tālu no pamatīga misēkļa, jo šim godam bija izvirzīts arī drīz vien izputējušais un Latvijas valsts kasi līdzi parāvušais eksbaņķieris Valērijs Kargins. Balvu saņēma Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars par Latvijas kultūras spēka parādīšanu pasaulei un pasaules vērtību atklāšanu Latvijai. Tas tiesa, tikai kāds sakars ar brīvo tirgu valsts finansētai iestādei (pērn operai piešķīra vairāk nekā 8,2 miljonus latu)? Spīdolas balvu saņēmis arī Andris Šķēle, kurš sevi nav pierādījis īsti brīvā tirgū. „Ekonomistu apvienību 2010” vada Ojārs Kehris, biedru vidū ir Eižens Cepurnieks, Kaspars Gerhards, Aleksandrs Kiršteins, Edmunds Krastiņš, Ilmārs Rimšēvičs, Roberts Zīle.

Māris Puķītis