Grenlande iegūst lielāku autonomiju no Dānijas

Grenlandes iedzīvotāji 2008.gada novembrī referendumā atbalstīja autonomijas plānu, par to balsojot 75,54% grenlandiešu.

Grenlandes administrācija sāks kontrolēt tādas jomas kā dabas resursu pārzināšana, tieslietas, policijas darbs un zināmā mērā arī ārlietas. Grenlandes inuiti arī saskaņā ar starptautiskajiem likumiem tiks atzīti kā atsevišķa tauta un viņu valoda iegūs salas oficiālās valodas statusu.

Daļējas autonomijas statusu Grenlande ieguva jau 1979.gadā.

Referendums arī izšķīra, kā tiks sadalīta potenciālā peļņa no zemes dzīļu resursiem, kas, iespējams, guļ paslēpti zem Grenlandes piekrastes ūdeņiem. Starptautiskie eksperti uzskata, ka tur varētu atrasties lieli naftas un gāzes krājumi, kā arī briljanti, zelts un citi izrakteņi.

Globālās sasilšanas izraisītā Arktikas ledāju kušana nākotnē varētu padarīt reģionu daudz pieejamāku.

Dānijas un Grenlandes komisija iepriekš veica pētījumu par salas pašpārvaldes paplašināšanu, nolemjot, ka Grenlandē iegūto izejmateriālu ienākumi pienākas Grenlandei apmaiņā pret ikgadējo subsīdiju samazināšanu no Kopenhāgenas.

Ik gadu Grenlande no Dānijas centrālās valdības saņem 3,2 miljardus kronu (302 miljonus latu) subsīdijās, kas veido aptuveni 30% no šīs arktiskās teritorijas budžeta.

Jaunais statuss liks Kopenhāgenai konsultēties ar Nūku par ārlietu un aizsardzības politiku, tomēr grenlandiešiem nebūs galavārda šajos lēmumus, un nav gaidāms, ka šajā jomā daudz kas mainīsies.

1985.gadā grenlandieši referendumā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Grenlande ar tās 2,1 miljona kvadrātkilometru platību ir pasaulē lielākā sala, bet 80% tās teritorijas sedz ledus kārta. No salas 57 000 iedzīvotāju 50 000 ir inuiti.

LETA