Laupīšanas krīzes stilā

Guvums - niecīgs

Vairumā gadījumu laupītāji degvielas uzpildes stacijās (DUS) izmantojuši, policijas vārdiem runājot – pistolei līdzīgus priekšmetus. Nereti tās izrādījušās gāzes pistoles, kas izskatās pēc īsta ieroča, un ko var iegādāties ikviens cilvēks no 18 gadu vecuma. Uzbrukumos ļaundari izmantojuši arī asaru gāzi.

Laupītāji darbojušies pa vienam, diviem, trim, un ņēmuši ne tikai naudu, bet arī alkoholu, cigaretes, telekartes. Taču jāteic, ka viņu mantiskais guvums ne vienmēr bijis brangs. Dažā degvielas uzpildes stacijā atradušies vien pārdesmit latu. Savukārt lielākais ķēriens bijis nedaudz pāri tūkstotim.

Zelts un dimanti

Šogad Rīgā aplaupīts viens juvelierizstrādājumu veikals. Divi vīrieši veikala darbiniekus „apstrādāja” ar asaru gāzi un paņēma dārglietas. No laupītājiem cietuši arī pāris lombardi.

Tomēr ne vienmēr ļaundariem izdevies īstenot savus noziedzīgos plānus. Tā pērnā gada pašā nogalē divi vīri mēģināja aplaupīt lombardu Rīgā, Zasulauka stacijā. Viņi sašāva vitrīnu, jau gribēja grābt dārglietas, taču darbinieces neapjuka – viena glāba dārgumus, bet otra meta ar krēslu. Šāda notikumu pavērsiena pārsteigti, laupītāji aizmuka.

Bankomātus tagad neaiztiek

Šajā gadā ziņu par centieniem nolaupīt bankomātus nav, bet pērn gan notika vairāki šādi mēģinājumi. Pēdējais – veikalā „Elvi” Mārupes pagastā – izvērtēs par īstu ārdīšanos.

Noziedznieki ar zagtu apvidus automašīnu „Dodge Durango” iebrauca veikala skatlogā un taranēja tur esošo bankomātu. Auto „uzsēdās" uz bankomāta, un tas iesprūda starp transportlīdzekļa apakšu un veikala grīdu. Noziedznieki atstāja auto darbojoties, un aizbēga.

Lai cīnītos pret bankomātu iekārotājiem, piemēram, „Swedbank” Lietuvā sākusi bankomātos uzstādīt īpašas aizsargierīces, kas laupīšanas gadījumā iekrāso naudaszīmes īpašā, spilgtā krāsā. Zināms, ka šāda sistēma Latvijā ir „Hipotēku bankai” - lai cīnītos ar bankomātu nesankcionētas atvēršanas gadījumiem, banka tur ievieto tinti. Sakrāsoto naudu Latvijas Bankā var apmainīt tikai kredītiestādes, pirms tam ziņojot Valsts policijai.

Sešpadsmit grupējumi

Šā gada piecos mēnešos par bruņotām laupīšanām Rīgas reģionā aizturētas 16 noziedzīgas grupas. (Kopā ar tiem laupītājiem, kas darbojušies individuāli – 200 cilvēki.)

Rīgas Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins stāsta, ka laupīšanās galvenokārt tiek izmantoti naži un šaujamieročiem līdzīgi priekšmeti. Laupītāju galvenais mērķis esot skaidras naudas iegūšana.

Starp aizturētajiem ir divas noziedznieku grupas, kuras aplaupījušas tieši mazus pārtikas veikalus, degvielas uzpildes stacijas, spēļu zāles un vienu autoservisu.

Vienā šādā grupējumā darbojās divi 30 gadus veci vīrieši. Viņu kontā ir vairāk nekā desmit bruņotas laupīšanas - tostarp veikalā „Tabakas nams”, „Narvessen” kioskā, degvielas uzpildes stacijā „Trest” un vairākos mazajos veikaliņos. Šajā grupā galvenais organizators bija agrāk četras reizes tiesāts vīrietis, kurš pēdējo reizi no ieslodzījuma atbrīvots pērn decembrī. Viņš nevis devies uz savu dzīvesvietu Dobeles rajonā, bet palicis galvaspilsētā, iegādājies gāzes ieroci, sameklējis „domubiedru” un devies laupīt. Par viņa līdzdalībnieku kļuva agrāk par laupīšanu un izspiešanu tiesāts 30 gadus vecs taksometra vadītājs.

Otrajā bandā darbojās četri cilvēki. Divi no viņiem uz noziedzības ceļa bija stājušies pirmo reizi mūžā un brīdī, kad tika pastrādāti noziegumi, viņiem bija arī darbs. Šī banda tiek turēta aizdomās par divu spēļu zāļu aplaupīšanu Siguldā šā gada aprīlī. Katrā laupīšanas reizē guvums bija no 300 līdz 400 latiem, turklāt viens bandas dalībnieks nemaz neesot ticis pie naudas. Laupīšanu laikā izmantots automāts. Vainīgajiem tika atsavināti vēl dažādi ieroči – no Otrā pasaules kara laikiem. Drošības policija domā, ka tie izrakti kaut kur Rīgas apkārtnes mežos.

Citādāk, nekā deviņdesmitajos

Vai sliktā ekonomiskā situācija var novest pie „mežonīgo deviņdesmito” atgriešanās? Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Sigita Pildava kasjauns.lv teic, ka mūsu laiku ar deviņdesmitajiem tomēr salīdzināt nevar – ekonomiskā situācija un cilvēku mantiskais stāvoklis ir citādāks. „Grūti iedomāties, ka kāds uzņēmējs tagad maksātu reketam,” piebilst policijas pārstāve. Vienīgā līdzība – mantisko noziegumu skaitam ir tendence pieaugt. Taču ne tikai Rīgā vai Latvijā, bet faktiski visā pasaulē.

Latvijā noziedznieki par mērķiem bieži izvēlas tirdzniecības vietas – ņem kur, un ko vieglāk paņemt. Un arī mājokļus. Tāpēc policijas pārstāvji uzsver, ka cilvēkiem tagad it īpaši jādomā par savu īpašumu un uzņēmumu aizsardzību. Turklāt sadarbojoties ar apsardzes firmām, jāraugās, cik kvalitatīvi un plaši pakalpojumi tiek piedāvāti.

Guna Kārkliņa, Foto: Bulls Press