Ignalinas AES slēgšana izraisīs strauju elektroenerģijas tarifu kāpumu Latvijā
Pēc dažiem mēnešiem par elektrību Latvijā nāksies maksāt “neprāta cenu”, liecina jau pirms vairākiem gadiem ekspertu izteiktās prognozes. Tomēr pašlaik tas ir aizmirsts, un ne politiķi, ne “Latvenergo” ar šādu paziņojumu atgādinājumu nevēlas tracināt jau tā krīzes novārdzinātos pilsoņus.
Ar nākamā gada 1. janvāri darbu pārtrauks Ignalinas AES Lietuvā, kas saražoja gandrīz tikpat daudz elektroenerģijas, cik visas mūsu trīs Daugavas spēkstacijas kopā. Līdz ar to elektroenerģijas deficīts būs ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā, jo Latvija gandrīz pusi sev nepieciešamās elektrības iepērk kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā un Krievijā.
Lietuva mums vairs neko nevarēs pārdot, Igaunijā arī nav tā lētākā elektroenerģija (tur šogad pieauga, kaut arī minimāli, elektrības tarifi), bet par Krievijas tarifiem neko nevar zināt. Mūsu austrumu kaimiņi spontāni rīkojas atkarībā no konjunktūras un politiskajām ambīcijām. Ņemot vērā, ka pēc Ignalinas AES slēgšanas pieaugs pieprasījums pēc krievu elektrības, gandrīz droši var prognozēt, ka Krievija cels savas enerģijas cenas. Savukārt rietumvalstīs elektrības tarifs jau tā ir daudz augstāks nekā Baltijas valstīs.
Viennozīmīgi elektrības izmaksas pieaugs, tikai jautājums – par cik? Pieaugums acīmredzot nebūs tikai pārdesmit procentu robežās, bet gan daudz lielāks. Lietuvā elektroenerģijas cenas pieaugumu prognozē ne mazāku par 50 procentiem.
Dienvidu kaimiņvalstī tiek izteiktas ļoti dažādas prognozes par iespējamo cenu celšanos. Lietuvas Tēvzemes savienības speciālisti savulaik aplēsa, ka elektroenerģija pie mūsu dienvidu kaimiņiem varētu kļūt dārgāka par 78% un maksāt 59 centus (12 santīmus) par kilovatstundu. Latvijā privātpersonas par patērēto kilovatstundu maksā septiņarpus santīmus.
To, ka 2009. gada nogalē 2010. gada sākumā sagaidāms straujš elektroenerģijas tarifu pieaugums arī Latvijā, prognozē jau vairākus gadus. “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons 2006. gadā laikrakstam “Dienas Bizness” skaidri un gaiši pateica, ka 2009. gadā sagaidāms “straujš elektroenerģijas tarifu lēciens”. Pirms pāris gadiem “Latvenergo” pārstāvis Andris Siksnis paziņoja, ka “2009. gadā pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas mūsu reģionā celsies elektroenerģijas tirgus cenas”.
Savukārt pirms gada toreizējais ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards teica, ka Ignalinas AES slēgšana atstās gan tiešu, gan netiešu ietekmi uz inflāciju Latvijā. Pašreizējie elektroenerģijas tarifi nebūt nav sasnieguši griestus, tie vēl celsies, prognozēja Gerhards. “Vēl nevar prognozēt cik liels būs kāpums, jo enerģētika ir tā joma, kurā ietekmēt cenas nav Latvijas spēkos,” teica ministrs.
Kasjauns.lv jautāja ekonomistei Raitai Karnītei, kāds ir viņas skatījums uz elektroenerģijas tarifu dinamiku tuvākajos mēnešos. Viņa atbildēja: “Šajā jomā man nav pozitīvas prognozes. Ja enerģiju iepirksim no Krievijas, tad cenas, iespējams, ļoti būtiski nepieaugs, bet, ja to importēsim no rietumvalstīm, tad tarifi pieaugs strauji. Nav nekāds noslēpums, ka Ignalinas AES slēgšana nebija tikai drošības jautājums, bet arī saistīta ar to, ka “vecā Eiropa” meklēja noietu savai ražotajai elektroenerģijai. Ļoti ceru, ka tarifu pieaugums tomēr nesekos jau no nākamā gada 1. janvāra.”
Elektroenerģijas tarifu pieaugumu “sekmēs” arī tas, ka Latvija nekur tālāk par runāšanu nav nonākusi enerģētiskās neatkarības stiprināšanas jomā. Latvija nav iesaistījusies jaunas atomelektrostacijas būvē, gāzes un ogļu elektrostacijas celtniecība ir tikai labie nodomi, arī alternatīvās (vēja, Saules) enerģijas ražošana ir tikai bērna autiņos, bet elektroenerģijas starpsavienojumu projekti ar citām valstīm virzās gausi.
