Pēc pusgada valstī būs 200 000 bezdarbnieku

Visaugstākais bezdarba līmenis jūnijā bija Rēzeknes un Ludzas rajonā, viszemākais Tukuma un Ventspils rajonā, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija. Skaita ziņā visvairāk cilvēku bez darba ir Rīgā – vairāk nekā 36 000. Kopējais brīvo vakanču skaits visā Latvijā tikai ap 2000.

Aģentūras vakanču katalogā minētas tādas profesijas kā gludināšanas operators, lidmašīnas pilots, mājputnu audzētājs, slaucējs, lidmašīnas bortmehāniķis un kuģa stūrmanis, nagu speciālists, desu taisītājs, termogriezējs utt.

Alga parasti minēta niecīga no 180 līdz vidēji 330 latiem. Lai gan vasarā parasti bezdarba līmenis samazinās, jo ir daudz sezonālo darba piedāvājumu, šogad tas turpināja pieaugt.  Jūnijā bija reģistrēti 129 262 bezdarbnieki, sasniedzot 11,5% līmeni - par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā maijā. Piemēram, aprīlī bezdarbnieku skaits pieauga par 5 600, maijā par 3 000, jūnijā par 2 500.

Labklājības ministrijas Darba departamenta direktora Imanta Lipska prognoze nav iepriecinoša – gada beigās Latvijā varētu būt 180 000 bezdarbnieku, sasniedzot 16,4% līmeni. NVA direktores vietniece nodarbinātības politikas jautājumos Vija Račinska apstiprināja, ka pētījumi uzrāda dramatisku ainu. Tomēr realitāte varētu būt vēl skarbāka. Iespējams, ka patiesībā bez darba būs ap 200 000 cilvēku, jio ne visi reģistrēsies. “Dzīvosim, redzēsim, bet nekāda labā perspektīva nodarbinātības ziņā nepaveras. Ir tikai 2000 brīvu darba vietu, uz katru pretendē vairāki desmiti cilvēku. Ikviens darba tiek momentā izķerts arī par niecīgu atalgojumu. Ir tikai trīs pilsētas – Rīga, Liepāja un Daugavpils, kur ir vairāk nekā 100 darba piedāvājumu,” saka V.Račinska. Vismazāk vakanču ir Krāslavas rajonā un Limbažos, kur piedāvāto vakanču skaits ir bijis mazāks par desmit.

Rudenī tikai sāksies!

Šobrīd vēl nav redzama patiesā aina, jo vasarā cilvēki bezdarbniekos reģistrējas mazāk, jo ir lielākas iespējas nopelnīt gan piepalīdzot kādam kaimiņam saimniecībā, gan audzējot un tirgojot augļus un dārzeņus savā dārzā. Kā ir īstenībā manīsim septembrī. Turklāt bezdarbnieka pabalstu saņem tikai aptuveni jeb 50% no reģistrēto bezdarbnieku skaita, jo daļa cilvēku nav bijuši legāli nodarbināti un līdz ar to pabalstu nesaņem, savukārt daļai nauda jau ir pilnībā izmaksāta. Augstākais bezdarba līmenis jūnijā bija Latgales reģionā - 15,5%. Ar ciparu 12,7% sekoja Kurzemes reģions, Vidzemē un Zemgalē bezdarbs bija 12%, savukārt Rīgas reģionā - 9,7%. Bezdarbnieku skaits  atšķiras no bezdarba līmeņa rādītāja, jo tas tiek aprēķināts ņemot vērā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, kas, piemēram, Rīgā ir vislielākais. Latgales reģionā ir ap 26 000 bezdarbnieku, Rīgas rajonā  55 000, Vidzemē – 13 000, Zemgalē 16 000.  Aizkraukles rajonā un Cēsu pilsētā jūnijā bezdarbnieku skaits, lai arī nesamazinājās, tomēr palika iepriekšējā līmenī. Straujāk bezdarbnieku skaits pieauga Rīgā, Liepājā, Limbažos un Talsu rajonā.

Visvairāk tiek meklēti vienkāršā, fiziskā darba darītāji – vajadzīgi krāvēji, sētnieki, trauku mazgātāji, gaļas un desu ceha strādnieki, cauruļu montētājs, strādnieks kūdras purvā. Šķiet, ka ne visai tiek iekārotas arī tādas specialitātes kā autobusu šoferis, kuram tiek piedāvāta minimālā alga, un taksometru vadītājs, kuru izpeļņa atkarīga no paša veiklības. Nav brīnums, ka Rīgā tiek meklēti kredītu piedziņas speciālisti. Izrādās, ka trūkst arī frizieri, kosmetologi, masieri. Trīsdesmit brīvas darba vietas sezonas darbiem pieteiktas Cēsīs, 20 – Rīgā, 17 – Rēzeknē, mazāk kūrortpilsētā Jūrmala. Lielākoties tiek pieprasīti lauksaimniecības palīgstrādnieki un viesmīļi. Darba devēji sezonas vietas piedāvā arī pārdevējiem, pavāriem, traktora vadītājiem, labiekārtošanas strādniekiem.

Sezonas darbi ir saistīti, piemēram, ar pludmaļu, publisko peldētavu, kempingu, dabas tūrisma infrastruktūras un atpūtas vietu uzturēšanu un uzraudzību, mazumtirdzniecību, kafejnīcām, peldētavām, kempingiem, atpūtas vietām, parku, ainavas elementu vai kultūrvēsturisko objektu sakopšanu, meža darbiem, sēju, stādīšanu, lopu ganīšanu, zivju audzēšanu.

Evija Hauka