Tautas partija Piebalgu gatavo prezidenta krēslam?
Jau kopš janvāra politiķi izteic visdažādākās spekulācijas gan par Valda Zatlera izmešanu no Rīgas pils, gan par eirokomisāra Andra Piebalga bīdīšanu uz valsts augstākās amatpersonas krēslu. Kaut arī Zatlers nedomā pamest pili, bet Piebalgs sēsties prezidenta krēslā, Tautas partija aizvien uzstājīgāk runā par pārbīdēm visaugstākajos varas ešelonos.
“Jaunais laiks” “apbižo” Tautas partiju
Runas par Zatlera aizdzīšanu no Rīgas pils politiķi sāka risināt janvāra sākumā, kad prezidents Saeimai izteica ultimātu līdz 31. martam pieņemt Satversmes grozījumus par parlamenta atlaišanas procedūru. Tolaik politiķi cits pēc cita nāca klajā ar apvainojumiem prezidentam, ka viņš jaucas ne savā lauciņā. Iespējams, viss būtu beidzies citādāk, ja nesāktos jukas arī valdībā un pirms noliktā termiņa – 31. marta – koalīcijai nevajadzētu meklēt jaunu premjeru.
Ivaru Godmani Ministru prezidenta krēslā nomainīja jaunlaicēns Valdis Dombrovskis. Pirms jaunā premjera nominēšanas it kā tika pieņemta slepena vienošanās, ka jaunajā valdībā plecu pie pleca strādās Tautas partija un “Jaunais laiks”, bet ar vienu atrunu, ka abi politiskie spēki centīsies panākt Zatlera nomaiņu. Tikai jaunlaicēni pēc Dombrovska apstiprināšanas kļuva pielaidīgāki pret Zatlera aktivitātēm. Tautpartijieši jutās apkrāpti, un to pašlaik var arī just kā TP ministru spirināšanos pret Dombrovski. Izteiktākā protestētāja pašlaik varētu būt veselības ministre Baiba Rozentāle.
Zaltleru šantažē
Janvāra vidū sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka, analizējot politisko situāciju, teica: “Koalīcija varētu rosināt Zatlera atlaišanu.” Pēc pāris mēnešiem prese rakstīja, ka Zatlers ticis šantažēts neiejaukties valdības un Saeimas darbībā, jo pretējā gadījumā viņam nāksies atbildēt par haosu valstī.
Lūk, tikai daži politiķu izteicieni, kas izskanēja gada sākumā.
* “Zatleram jānomaina prioritātes, citādāk prezidents atbildēs par ekonomisko haosu.” (Ainārs Šlesers, LPP/LC)
* “Iepriekšējā prezidente ļoti labi nodemonstrēja to, ka var strādāt arī skaisti, ka daudzas lietas var izdarīt arī bez ultimātiem, ar prezidentam piedienīgākām metodēm.” (Dzintars Zaķis, JL)
* “Valda Zatlera ultimātā es saskatu prezidentālas republikas iezīmes, kas nav gluži atbilstošas parlamentāras republikas statusam.” (Kārlis Leiškalns, TP)
Šie izteicieni liecina, ka valdošajai koalīcijai Zatlera izlēcieni ir “līdz ūkai”.
Vai Baltiju glābs eirokomisāri?
Kā glābšanas panaceja brūkošajai ekonomiskajai un politiskajai sistēmai visās trijās Baltijas valstīs tiek uzskatīti Briseles eirokomisāri. Budžeta un finanšu eirokomisāre no Lietuvas Daļa Grībauskaite ir kļuvusi par Lietuvas prezidenti. Eiropas Komitejas viceprezidents un korupcijas apkarošanas eirokomisārs no Igaunijas Sīms Kallass jau gada sākumā tika uzrunāts kļūt par Igaunijas premjeru (no šā goda gan viņš atteicās). Par Latvijas glābēju jau kopš gada sākuma tiek uzskatīts enerģētikas eirokomisārs Andris Piebalgs.
Piebalgs kaujas ar uzmācīgām mušām
Interesanti, ka viņa kandidatūru kā iespējamo bezpartejisko valsts glābēju pašlaik min TP, kaut gan februārī klīda baumas, ka Piebalgu kļūt par Ministru prezidentu nesekmīgi piedabūt ir mēģinājis Zatlers. Toreiz Piebalgs no šā piedāvājuma atgaiņājās kā no uzmācīgas mušas. Savukārt tagad Piebalga kandidatūru kā savu oriģinālu ideju grib prezentēt TP. Piebalgs varētu kļūt ne tikai par Brīvības bulvāra saimnieku, bet arī ieiet Rīgas pils tronī, pirms 2011. gadā Zatleram beigsies prezidentūras termiņš.
Piebalgs diplomātiski teic, ka Latvijas politikā varētu iesaistīties tikai pēc tam, kad beigs savu misiju Briselē. Savukārt neoficiāli tautpartijieši Piebalgu jau ir gandrīz ierakstījuši savu biedru rindās, kaut gan viņš pats izvairās runāt par atkaliekļaušanos kādas partijas darbībā. Piebalgu iesaistīšanās Latvijas politikā attur konservatīvā spārna “drausmīgā sadrumstalotība”.
Elmārs Barkāns/Foto: LETA
