Krievija apsūdz Gruziju Dienvidosetijas apšaudē un draud lietot spēku
Krievija sestdien apsūdzēja Gruziju Dienvidosetijas teritorijas apšaudē ar mīnmetēja šāviņiem un brīdināja Gruziju, ka Krievijas armija var pret to lietot spēku, savukārt Gruzija Krievijas apsūdzības noliegusi.
Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā apgalvots, ka pēdējo četru dienu laikā no Gruzijas vairākkārt esot apšaudīta Dienvidosetijas galvaspilsēta Chinvali un tās apkārtne. Dienvidosetija paziņoja, ka no Gruzijas sestdien raidīti mīnmetēja šāviņi uz Dienvidosetijas Aizsardzības ministrijas novērotāju punktu pie robežas ar Gruziju.
"Krievijas Aizsardzības ministrija šo rīcību vērtē kā Gruzijas vadības mēģinājumu radīt spriedzi situācijā reģionā. Pēc analoģiska scenārija attīstījās notikumi 2008.gada augustā, kas noveda pie tā, ka Gruzija sāka militāro agresiju pret Dienvidosetiju un uzbruka Krievijas militārajam kontingentam," teikts Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
"Šāda rīcība Krievijas Aizsardzības ministrijā rada nopietnas bažas. Ja turpināsies provokācijas, kas rada draudus republikas iedzīvotājiem un Krievijas militārajam kontingentam, kurš ir dislocēts Dienvidosetijas teritorijā, Krievijas Aizsardzības ministrija patur tiesības izmantot visus tās rīcībā esošos spēkus un līdzekļus, lai aizstāvētu Dienvidosetijas Republikas pilsoņus un Krievijas militārpersonas," sacīts paziņojumā.
Savukārt Gruzijas Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Šota Utiašvili noliedza, ka Gruzija būtu apšaudījusi Dienvidosetiju.
Viņš nosauca Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumu par ļoti satraucošu un uzsvēra, ka Krievija "iespējams, meklē ieganstu", lai lietotu militāru spēku pret Gruziju.
"Mēs ceram, ka starptautiskā sabiedrība nosodīs šo nepārprotami agresīvo Krievijas rīcību," viņš teica.
Eiropas Savienības novērotāju misijas Gruzijā pārstāvis Stīvs Bērds sacīja, ka ES novērotāji izmeklējuši ziņas, ka sestdien esot apšaudīts Dienvidosetijas Aizsadzības ministrijas novērotāju postenis, taču neesot tam atraduši nekādus pierādījumus.
Gruzija pērnā gada 8.augustā ieveda savu karaspēku separātiskajā Dienvidosetijā. Krievija uz to reaģēja, ievedot savus spēkus Dienvidosetijā un padzenot no turienes Gruzijas karaspēku, kā arī okupējot daļu Gruzijas. Īstenojot ar ES toreizējās prezidējošās valsts Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī starpniecību panākto sešu punktu pamiera vienošanos, Krievija 22.augustā pabeidza karavīru izvešanu no Gruzijas. Savukārt saskaņā ar Sarkozī un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva 8.septembra vienošanos Krievija 8.oktobrī pabeidza karaspēka izvešanu no pašas izveidotajām tā dēvētajām drošības zonām pie Abhāzijas un Dienvidosetijas.
Taču Krievijas spēki vēl joprojām kontrolē Ahalgori rajonu Dienvidosetijas austrumos un daļu Kodori ielejas Abhāzijas dienvidos, kas līdz militārā konflikta sākumam atradās Tbilisi kontrolē. Gruzija, kas ir pārtraukusi diplomātiskās attiecības ar Krieviju, uzsver, ka abas separātiskās republikas ir tās teritorijas neatņemamas sastāvdaļas.
Dienvidosetija un Abhāzija 90.gadu sākumā pasludināja neatkarību no Gruzijas, tomēr tās par neatkarīgām valstīm pēc pagājušā gada militārā konflikta atzina tikai Krievija un Nikaragva.
BNS
