Valdības deklarāciju rakstījuši zinātniskie fantasti

Valdība ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu par to, kā tiek pildīta tās prezentētā deklarācija. Ziņojums ir visai interesanta lasāmviela, pēc kuras izpētes Latvijas pilsonim tā kā īpaši nevajadzētu sadugt un lamāt valdību par tās nespēju ietekmēt procesus un pieņemt adekvātus lēmumus, jo lielāko daļu no valdības plāna uzdevumiem deklarācijas sastādītāji publiski ir apņēmušies īstenot tikai šā gada pēdējos mēnešos vai tikai nākamgad. Tā ka īsti pat vēl nav par ko Dombrovska valdībai pārmest.

Bezdarbu neapturēs

Jautājums ir tikai tas, kā valdība atskaitīsies brīdī, kad pienāks konkrēto uzdevumu izpildes termiņš. Tā, piemēram, 1. septembrī valdībai būs jāatskaitās par to, kā tā spējusi izpildīt deklarācijā doto solījumu: “Samērīga atbalsta garantēšana maznodrošinātajiem, bezdarba pieauguma apturēšana un budžeta līdzekļiem atbilstošas atbalsta sistēmas izveidošana.” Stājoties amatā, premjers Dombrovskis un viņa kolēģi bija apņēmušies līdz septembrim beidzot izstrādāt programmu, lai samazinātu bezdarbu. Pēc visa spriežot, noteiktajā termiņā notiks tieši pretējais – 1. septembrī bezdarbnieku armiju papildinās simtiem jaunu cilvēku, kuri būs “izsviesti” no slēgtajām skolām un slimnīcām. Tautsaimniecības procesa analītiķi prognozē, ka tuvākajos mēnešos bezdarba līmenis pat varētu pieaugt līdz 20 procentiem.

Prom uz ārvalstīm

Visnotaļ neīstenojams šķiet valdības plāns līdz nākamā gada pavasara beigām veicināt ārzemēs dzīvojošo un strādājošo latviešu atgriešanos tēvzemē. Pašlaik latvieši gan vairāk domā, kā atrast darbu ārzemēs. Un šoreiz tie nav vis mazkvalificēti strādnieki, bet gan augstas raudzes speciālisti.

Mistiskā izglītība

Arī deklarācijā ietvertie izglītības prioritārie jautājumi ir visnotaļ nereāli. Piemēram, kā saprast apņemšanos veicināt “novadu pamatskolu, īpaši sākumskolu saglabāšanu pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, atbalstot skolu filiāļu un apvienoto klašu izveidi skolās ar nelielu skolēnu skaitu”? Kaut arī līdz jaunā mācību gada sākumam ir palikušas tikai dažas nedēļas, vairāku skolu liktenis nav skaidrs vēl joprojām. Nav arī dzirdēts, ka kādas slēgtās skolas telpās būtu izveidota citas skolas filiāle.

Jāuzsver, ka valdība skolotāji nav neko solījusi algu jautājumā, kā vienīgi deklarācijā ierakstot frāzi: “Saglabāsim vienotu pedagogu darba samaksas sistēmu.”  Un sistēmas, kā zināms, var būt ļoti dažādas.

Diez vai valdība 1. oktobrī varēs lepoties ar to, ka tā bērniem un jauniešiem ir “saglabājusi interešu un profesionālās ievirzes izglītību, lai sekmētu personības attīstību un socializāciju, vērtību orientāciju, lietderīga brīvā laika pavadīšanu”. Aizvien vairāk tiek slēgtas sporta skolas un paaugstināta mācību mūzikas skolās. Tā ka iespēju ir aizvien mazāk.

Dziesmu svētki “pa pieskari”

Tāpat nevar pagalvot, ka valdība ir nodrošinājusi “Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma – Dziesmu un deju svētku tradīcijas” saglabāšanu. Valdība tikko visu atbildību par Dziesmu svētkiem uzgrūda uz pašvaldību pleciem, pret ko protestēja visi redzamākie latviešu kordiriģenti, apgalvojot, ka tādējādi valdība apzināti likvidē Dziesmu svētku tradīcijas. Vienlaikus līdz ar teritoriālo reformu ir iestājies haoss virsdiriģentu teritorijās. Agrāk katram rajonam bija savas virsdiriģents, un visi zināja kurš un par ko atbild, taču tagad tā vairs nav.

“Iegāž” apriņķi

Līdz novembrim valdība apņēmās izveidot reģionālās pārvaldības līmeni, kas būtu par pamatu apriņķu izveidei. Ir noticis tieši pretējais, jo valdība ir paziņojusi, ka krīzes apstākļos apriņķus nav iespējams izveidot, un mainījusi visu likumdošanu, lai vairs nevienam neienāktu prātā doma par jēdzienu “apriņķis”. Nediskutējot par to, vai apriņķi ir laba vai slikta lieta, jāsecina, ka Dombrovska valdība deklarācijā, ierakstot, ka tā izveidos apriņķus, ir vienkārši melojusi.

Šķīrējtiesu paradīze

Vēl gadu valdība ir paredzējusi, lai izstrādātu Šķīrējtiesu likumu un sakārtotu šķīrējtiesu sistēmu. It kā laiks tam vēl ir, bet juristi uzskata, ka šķīrējtiesu institūcija aizvien vairāk tiek degradēta. Latvijā šķīrējtiesu var izveidot, kam vien tas ienāk prātā, un tāpēc Latvija ir viena no unikālajām pasaules valstīm, kur darbojas desmitiem šķīrējtiesu, kaut gan demokrātiskajās valstīs pietiek tikai ar pāris šķīrējtiesām. Likumprojekts par šķīrējtiesām ir iestrēdzis Tieslietu ministrijā, un publiski tas ir grūti pieejams.

Anekdote

Kā anekdote izklausās valdības deklarācijā ietvertā apņemšanās līdz 1. oktobrim “nepasliktināt medicīnisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti”. Kaut gan īstenībā varbūt jau nav melots, jo 1. oktobrī vairs nebūs ko pasliktināt.

Kanalizācija ir netīra

Lai arī valdības deklarācijā ir ierakstīts “īstenot dzeramā ūdens un notekūdeņu sistēmu uzlabošanu Latvijas pilsētās un apdzīvotājas vietās”, tā vārda tiešā nozīmē ir ūdeņaina frāze, jo pirms pāris nedēļām valdībā tika iesniegts Vides ministrijas ziņojums, kurā tā informēja, ka kanalizācijas sistēmas paredzētajā apjomā neizdosies ne izbūvēt, ne rekonstruēt, kas nozīmē to, ka Latvijas valstij par šīs normas neizpildi draud nepatikšanas Eiropas Savienības līmenī un Latviju par to var iesūdzēt starptautiskajā tiesā.

* * *

Šie ir tikai daži izvilkumi no Dombrovska valdības deklarācijas, kas liecina par to, ka tā izstrādāta kā zinātniskās fantastikas daiļdarbs. Varam apelēt pie tā, ka krīzes laikā deklarācija ne vienmēr ir pilnībā īstenojama, bet jāņem vērā arī tas, ka deklarācija tika izstrādāta dižķibeles laikā un to tomēr vajadzēja pielāgot esošajai un prognozējamajai situācijai.

Elmārs Barkāns/Foto: LETA