Kāpēc Latvijā nav privātās veselības apdrošināšanas?
Laikā, kad valsts medicīna Latvijā brūk un ik dienu slimnīcas vēsta par pāreju uz maksas palīdzību, rodas jautājums — vai nav pēdējais laiks apdrošināt veselību?
Diemžēl kasjauns.lv, apzvanot apdrošināšanas kompānijas, ātri vien noskaidroja, ka šo pakalpojumu piedāvā retais. Apdrošinātāji gatavi uzņemties šādu risku tikai tad, ja savu darbinieku veselību vēlas apdrošināt juridiskā persona. Privātpersonas ar šādu lūgumu nepieņem ne “Ergo”, ne “Balta”, “Gjensidige Baltic”, “Baltikums” un “BTA”. Vienīgā iespēja ir apdrošināties pret nelaimes gadījumiem, tad gan medicīniskos izdevumus apmaksā.
Nekādas konkurences
Vienīgi “Balva” piedāvā brīvprātīgo veselības apdrošināšanu, taču iespējamais ieguvums nav īpaši liels. Bāzes programma maksā 250 latu gadā, par ko kompānija segt 400 latu lielus izdevumus ambulatorajai ārstēšanai un 600 latu — stacionārajai. Simtprocentīgi sedz pacientu iemaksas, diagnostiskos izmeklējumus, arī neatliekamo palīdzību, ko valsts jau tāpat nodrošina bez maksas. Ja klientam, piemēram, veikta operācija 2000 latu vērtībā, apdrošinātājs sedz minētos 600 latu.
“Rīgas slimokases” cenas ir vēl augstākas. Vienīgais kaut cik jēdzīgais piedāvājums ir zelta polise. Aizpildot anketu, noskaidrojas, ka 41 gadu vecam cilvēkam, kas pēdējā gada laikā ne reizi nav sūdzējies par veselību, jāšķiras no 640 latu gadā. Savukārt, uzdodoties par vārguļotāju ar švaku sirdi, iznākums ir 950 latu. Un, ja nu ir visas anketā minētās vainas, jārēķinās ar 1690 latiem.
Cerības, ka šajā jomā radīsies konkurence, līdz ar to plašāks piedāvājums un zemākas cenas, nav. Pašiem apdrošinātājiem nav izdevīgi piedāvāt šo pakalpojumu apstākļos, kad valsts piegriež naudu medicīnai.
Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzskata, ka no privāto apdrošinātāju iesaistīšanas labāk nekļūs, ja nu vienīgi būtu plašākas izvēles iespējas. “Mums to lobē visas apdrošināšanas kompānijas un visi tie, kas neorientējas šajā jautājumā,” uzskata Apinis.
ASV neesot labākais piemērs
Tiesa, runa jau nebūtu par sociālā nodokļa nemaksāšanu valstij, no kā daļa paredzēta veselības aprūpei, bet papildus iespēju apdrošināties. Salīdzājumam — plaši zināma ir ASV prakse, kur sociālās apdrošināšanas numurs ir gandrīz vai svarīgākais skaitlis cilvēka dzīvē. Saeimas deputāts Uldis Grava, kurš ilgus gadus dzīvojis ASV, stāsta, ka tur veselības apdrošināšana ir obligāta katram strādājošajam, tāpat kā sociālais nodoklis. Latvijā viens pats sociālais nodoklis esot lielāks nekā ASV abi kopā.
Tiesa, simtprocentīgi visus izdevumus šis maksājums nesedz, īpaši, ja piedzīvots smags nelaimes gadījums vai slimība. “Pašam arī jārēķinās ar izdevumiem. Amerikā turklāt atšķirībā no Latvijas valsts vispār nesedz maksu par zālēm, šeit ļoti daudz ko apmaksā,” teic Grava. Un ko dara ļaudis, kam naudas nepietiek? “Tāpat kā Latvijā — mirst nost.” Protams, grūtdieņiem arī ASV ir paredzēta sociālā palīdzība. “Tas nav labākais modelis, kam skatīties pakaļ,” piebilst Grava.
Tomēr ASV ir ļoti plašs privātās apdrošināšanas piedāvājums, lai arī esot pietiekami dārgs. To plaši izmanto darba devēji. Privātā kārtā tikai nepilni 9% amerikāņu izmanto šādu veselības apdrošināšanu. Piemēram, par 15 dolāriem mēnesī var iegādāties programmu, kas, piemēram, ļauj par 20 līdz 50% lētāk iegādāties zāles vai par 10 līdz 30% lētāk saņemt zobārstniecības pakalpojumus. Smēķētajiem cenas ir augstākas.
Māris Puķītis
