Pēdējo 10 gadu laikā bija īpaši aizsargājami. Lems par roņu medību atļaušanu
Pirmo reizi pēdējo vismaz desmit gadu laikā Latvijā tiks lemts par atļaujas izsniegšanu roņu medīšanai, vēsta telekanāls LNT.
Patlaban Latvijā roņi ir īpaši aizsargājami, bet izņēmuma gadījumos Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) var izsniegt atļauju aizsargājamu sugu medīšanai. Pagājušā nedēļā no kādas zvejnieku sabiedrības pārvalde ir saņēmusi lūgumu atļaut roņu medības. Carnikavas novadā iecerēts nomedīt 20 dzīvniekus.
"Mēs atļaujas roņu ieguvei vēl nekad neesam izsnieguši, jo mums nav bijuši tādi iesniegumi. Šogad ir pirmais iesniegums saņemts, to tad mēs attiecīgi arī vērtēsim, vai pastāv apstākļi, lai mēs varētu šādu atļauju izsniegt," stāstīja DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Viņa norādīja: zvejnieki runā un pārvalde piekrīt - pastāv problēma, ka roņi izēd zivis zvejas tīklos. Taču nav visaptveroša pētījuma pa gadiem par to, cik daudz, kāda veida zaudējumi ir radīti, cik roņi kopumā Baltijas jūrā Latvijas piekrastē ir sastopami.
Lēmums pārvaldei jāpieņem jūlija sākumā. Ja tiks izsniegta atļauja roņu medībām, tā attieksies tikai uz konkrēto apvidu un zvejnieku vai mednieku. Tāpat pārvaldei arī jārada sistēma, kā pēc tam kontrolēt, cik roņu nomedīts.
Saistībā ar Valgalciema pludmalē 12.maijā ar vairākām šautām brūcēm atrasto beigto roni līdz šim izskanējušas divas versijas. Viena no tām vēsta, ka ronis ir nošauts kādā no valstīm, kurās ir atļautas roņu medības, piemēram, Igaunijā vai Somijā, un tas vienkārši izskalots Latvijas krastā. Otra - ka notikušas malumedības.
Lietā par nošauto roni patlaban nav ne aizdomās turamo, ne arī aizturēto. To izmeklē Talsu policija. Vietējie par notikušo lasījuši presē, un stāsta, ka pēdējā gada laikā roņi piekrastē ļoti savairojušies.
"Tie roņi ir ļoti daudz mums jūrā, tīklus saplēš, zivis izēd, tepat stāvvads ir ielikts, tur reņģes izēd," atzina vietējā iedzīvotāja Indra. Tāpēc vietējie pieļauj, ka šāvējs varētu būt arī kāds no zvejniekiem, kura pacietības mērs bijis pilns.
Vietējais iedzīvotājs Aigars uzskata, ka Latvijā būtu jāļauj likumīgi medīt roņus, citādi konkurencē uz zivīm zvejnieki no jūras spiesti atgriezties ar tukšiem un cauriem tīkliem.
Ja roņa nošaušanu policija atzīs par malumedībām, tad vainīgajam var draudēt pat cietumsods. Tomēr likumpārkāpējus policija atrod reti.
Malumedības Latvijā kopumā vēršas plašumā nekontrolējamos apjomos, radot valstij miljonos mērāmus zaudējumus. Šogad policija reģistrējusi 38 malumedniecības gadījumus, pērn - kopumā 78. Lielākajā daļā gadījumu sākti kriminālprocesi. Tomēr patiesais to apjoms ir daudz lielāks.
"Malumedniecība ir viens liels latents pasākums. Reģistrētā daļa, es uzskatu, ir labi ja 2-3%. Pārējais ir nereģistrētais, jo jārēķina - ja arī likumīgais mednieks savā medību iecirknī nomedī staltbriedi un nenoraksta medību atļauju, tās ir nelikumīgas medības," norādīja Valsts policijas pārstāvis Lauris Arājs.
Likumpārkāpējus tvarsta arī Valsts meža dienests (VMD). Pagājušā gadā inspektori konstatējuši 90 nelikumīgas medības, bet 50 gadījumos nodarīti materiālie zaudējumi apmēram 180 000 eiro apmērā. Tomēr atklāta vien desmitā daļa, jo dienestos pietrūkst cilvēkresursu.
"Šie zaudējumi videi, kas tiek nodarīti, ir no miljons uz augšu eiro. Šī tendence ir augoša un faktiski, ko mēs vēl novērojam, ka ir palielinājies lielo pārnadžu nomedītais apjoms - tie ir aļņi, staltbrieži," komentēja VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
