Eksperti: Deflācija Latviju sasniegs rudenī

Sagaidāms, ka jau septembrī inflācija būs tuva nullei, bet oktobrī statistikai vajadzētu uzrādīt cenu kritumu, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, prognozē "Nordea" bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Savukārt gada beigās deflācija varētu sasniegt pat 3%-4%, salīdzinot ar pagājušā gada decembri.

Cenu krituma paātrināšanās, protams, ir laba ziņa patērētājiem, jo palīdz bremzēt reālās pirktspējas kritumu situācijā, kad ienākumi samazinās. Tāpat Latvijā cenu kritums ir nepieciešams, lai eksportētāji varētu uzlabot konkurētspēju pasaules tirgū, pastāvot fiksētam valūtas kursam, norāda eksperts.

Strazds skaidro, ka atbilstoši prognozēm augustā patēriņa cenas kritās piekto mēnesi pēc kārtas, tas notika galvenokārt iekšzemes pieprasījuma krituma ietekmē, kas spiež uzņēmumus samazināt cenas, lai bremzētu pārdošanas apjoma kritumu, kas pretējā gadījumā būtu vēl lielāks.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, augustā inflācija turpināja samazināties, taču kritums bija salīdzinoši neliels bāzes efekta dēļ - arī pagājušā gada augustā cenas kritās, salīdzinot ar jūliju.

Arī "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna prognozē, ka gada deflācija jau tiks sagaidīta rudenī un, visticamāk, tas notiks oktobrī. Savukārt viņas vidējā inflācijas prognoze šim gadam pašlaik ir ap 3%-3,5%.

2010.gadā vidēja deflācija varētu sasniegt aptuveni 3%-4%, tomēr tas daļēji ir bāzes efekts.

Galvenais faktors, kas var samazināt deflācijas dziļumu, ir nodokļu izmaiņas, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšana. Gadījumā, ja PVN tiks paaugstināts 2010.gada sākumā, gada vidēja deflācija varētu būt mazāka par aptuveni 1,5-2 procentpunktiem, skaidro eksperte.

Viņa arī norāda, ka Latvijā pašlaik tieši vājš iekšzemes patēriņš ir galvenais deflācijas dzinējspēks. Jau pašlaik, salīdzinot ar iepriekšēja gada augustu, lētāki ir pārtikas produkti, apģērbs un apavi, mājokļa uzturēšana un remonts, viesnīcu pakalpojumi, audio, video, foto un datu apstrādes iekārtas.

Pieaugošais bezdarbs un krītošie ienākumi samazina iedzīvotāju vēlēšanos un iespēju iepirkties, tādējādi velkot cenas lejā. Pasaules izejvielu cenas šogad auga straujāk, nekā to varēja gaidīt, tomēr mājsaimniecību patēriņš pasaulē saglabājas vājš, un nevar pateikt, ka pasaulē deflācijas riski jau ir izzuduši.

Pašlaik daudzām sadzīves precēm un tehnikai cenas slīd lejā lielā mērā tāpēc, ka uzņēmumi grib izpārdot savus krājumus. Tie ir pārsvarā importētie produkti, un pasaules cenas tiem, visticamāk, nesamazināsies, tāpēc šī tendence nākamajā gadā nesaglabāsies. Patēriņa cenas Latvijā nākamajā gadā vairāk kritīs tieši vietēja ražojuma produktiem, prognozē Strašuna.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Andris Vilks norāda, ka augusts vienmēr ir bijis mēnesis ar zemāko inflāciju gadā un pēc būtības šajos ekonomiskajos apstākļos deflācija varēja būt arī lielāka. Tomēr tas tā nav, un patēriņa cenas krītas visai vienmērīgā tempā.

LETA