Paiet gads kopš globālās krīzes sākuma
Šodien, 15. septembrī, aprit gads kopš ASV investīciju bankas „Lehman Brothers” bankrota pieteikuma, ko varam uzskatīt par brīdi, kad pasauli satricināja globālā finanšu krīze. Latvija šajā laikā iedzīvojusies miljardu lielos parādos, bezdarba pieaugumā, pensiju un pabalstu samazinājumā.
Šī diena pirms gada pasaules lielākajās fondu biržās sākās ar paniku un sajukumu, akciju cenas krita un investori kļuva tramīgi. „Negribētos domāt, ka šovakar varētu sabrukt ASV tirgus, taču šī ir vēsturiska diena,” pauda investīciju kompāniju pārstāvji. ASV bankas „Lehman Brothers” iesniedza bankrota pieteikumu, Eiropas un Āzijas biržu indeksi samazinājās par 3-7%. Tostarp kritās arī naftas cenas. Bet pašas „Lehman Brothers” akciju vērtība nokritās par 94% – līdz 22 centiem, pēc tam tās tika izņemtas no tirdzniecības.
Sabrukuma priekšā bija arī ASV apdrošināšanas kompānija „American International Group”. Gan AIG, gan „Lehman Brothers” bija smagi cietušas no nekustamā īpašuma un kreditēšanas krīzes ASV. AIG zaudējumi – 18 miljardi dolāru, bet „Lehman Brothers” aizvadītā biznesa gada trešo ceturksni noslēdza ar 3,9 miljardu dolāru (1,9 miljardu latu) zaudējumiem.
AIG, „Lehman Brothers” un investīciju kompānija „Merrill Lynch and Co” izmisīgi centās atrast kādu glābēju un ārkārtas finansējumu, tomēr „Lehman Brothers” tas neizdevās un kompānijai nācās iesniegt bankrota pieteikumu.
„Merrill Lynch and Co” paglābās, panākot vienošanos par kompānijas pārdošanu „Bank of America”, bet AIG ar Ņujorkas štata vadību panāca vienošanos, kas ļauj apdrošinātājam piekļūt savam kapitālam 20 miljardu ASV dolāru apmērā, paglābjot kompāniju no sabrukšanas.
Vēlāk Lielbritānijas banka „Barclays Plc” vienojās par svarīgāko bankrotējušās ASV investīciju bankas „Lehman Brothers Holdings Inc” īpašumu iegādi.
Nepagāja ne cik ilgs laiks, par jebkādu atkopšanos nemaz nerunājot, kad pasaules bankas satricināja iepriekš visnotaļ cienījamā Volstrītas brokera Bernarda Medofa radītā krāpnieciskā investīciju shēma miljardu ASV dolāru (26,4 miljardu latu) vērtībā.
Medofs savas brokerkompānijas „Bernard L. Madoff Investment Securities LLC” darbiniekiem paziņoja, ka viņa paralēli vadītais investoru konsultēšanas bizness ir krāpšana un būtībā klasiska finanšu piramīda. Proti, nelikumīga investīciju shēma, kurā vecajiem investoriem tiek maksāts ar jauno ieguldītāju līdzekļiem, un tā ir atkarīga no nemitīgas jaunu investīciju piesaistes. Tā kā investīciju kapitāls pats nespēj nodrošināt pietiekamu peļņu, šādas shēmas agri vai vēlu pašas sabrūk.
70 gadus vecajam Medofam draud cietumsods līdz 20 gadiem un naudas sods līdz pieciem miljoniem dolāru.
Finanšu piramīda – gadu desmitiem
Veiklais Medofs gadu desmitiem nodarbojās ar krāpšanu, pārliecinot investorus ieguldīt miljardiem dolāru, kas tika izmantoti, lai izmaksātu fiktīvas dividendes iepriekšējiem ieguldītājiem. Pats viņš tiesai atzina, ka no miljardiem, kas trīs desmitgažu laikā izgājuši caur viņa rokām, tirgū nav investēts ne cents. Tā vietā viņš līdzekļus noguldījis bankas „Chase Manhattan” kontā.
Daļa līdzekļu vēlāk tika izmantota fiktīvu dividenžu izmaksāšanai, bet, kā lēš prokuratūra, 13 miljardus piesavinājies pats Medofs. Finansists uzskata, ka viņa klientiem radīto zaudējumu apmērs sasniedz aptuveni 50 miljardus.
Izmeklēšanas secinājusi, ka ASV finanšu tirgus uzraudzības institūcijas nepietiekami kontrolējušas Medofa darbību. Bet, ko nu vairs...
Zem lavīnas un bedrē
Finanšu krīze, kas aizsākās okeāna viņā pusē, kā lavīna rāva līdzi arī visu pasauli, tostarp Eiropu un līdz ar to arī Latviju.
Šī gada laikā esam iedzīvojušies 2,08 miljardus lielos parādos starptautiskiem aizdevējiem. No saņemtajiem līdzekļiem 668,8 miljoni latu iztērēti valsts parāda atmaksai, 279, 2 miljoni valsts budžeta deficīta segšanai, 163,4 miljoni finanšu sektora stabilitātes atbalstam (termiņnoguldījumam „Parex bankā” tās sindicēto kredītu atmaksai), bet 6 miljoni izlietoti valsts budžeta aizdevumiem.
Esam tikuši arī pie nacionalizētās „Parex bankas”, kuras pārņemšanā valsts kārtējo reizi pieļāva dažādas neveiklības, ieskaitot to, ka bijušie vadītāji turpināja saņemt itin smukas procentu likmes un dividendes.
Janvārī Rīga piedzīvoja ārvalstu TV sižetu cienīgas ainiņas ar grautiņu Vecrīgā, kas izcēlās pēc citādi visnotaļ miermīlīgā mītiņa Doma laukumā. Karstasinīgākie ļaudis prasīja Valsts Prezidentu atlaist valdību un Saeimu, bet daži iereibuši gados jauni un provokatīvi noskaņoti ļautiņi izraisīja masu nekārtības ar Saeimas nama apmētāšanu ar akmeņiem, logu dauzīšanu, mašīnu demolēšanu un dzērienu veikala aplaupīšanu.
Martā Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdību nomainīja Valda Dombrovska (JL) valdība, kurai tad arī nācās darboties ekonomikas lejupslīdes apstākļos.
Zatlers otrreiz sasauc valdības sēdi
Šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers sasaucis Ministru kabineta ārkārtas sēdi, lai apspriestu paveikto un vēl darāmo strukturālo reformu īstenošanā, tostarp valsts pārvaldē, veselībā un izglītībā. Rīgas pils ar sasaukto ārkārtas sēdi vēlas ne vien paātrināt reformas, bet arī cer uz atsevišķiem konkrētiem lēmumiem, piemēram, attiecībā uz ES struktūrfondu apguves procesa vienkāršošanu, informē Valsts Prezidenta preses dienests.
Pavasara pusē sasauktajā valdības ārkārtas sēdē pieņemtie lēmumi esot veicinājuši vairāku svarīgu jautājumu virzību valdības darbā, taču Valsts prezidents, tiekoties ar iedzīvotājiem Latvijas reģionos, arvien vairāk pārliecinoties, ka daudzi problemātiskie jautājumi un valdības darbs nav cilvēkiem saprotams un pietiekoši izskaidrots.
Šī ir otrā reize, kad Prezidents izmanto savas tiesības sasaukt valdības ārkārtas sēdi.
Guna Kārkliņa/Foto:LETA
