Ir cerība, ka novadi bez slimnīcām nepaliks

Portāls kasjauns.lv jau rakstīja, ka Apinis piedāvā vienkāršu, bet efektīvu recepti lauku medicīnas saglabāšanai — tikai par pusotru miljonu latu. Viņš aicina novadu slimnīcās saglabāt neatliekamo palīdzību 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.

Vajadzētu pusotru miljonu latu

Lielākā daļa (60 līdz 80%) no pacientiem, kas atvesti ar ātro palīdzību, slimnīcā nepaliek un, saņēmuši palīdzību, dodas mājās. Citiem vajadzīga salīdzinoši īslaicīga uzturēšanās slimnīcā. Un vislabāk to darīt tuvākajā slimnīcā, nevis „dzenāt” neatliekamās palīdzības mašīnu šurpu turpu, papildus tērējot valsts naudu.

Apinis aprēķinājis, ka šogad šim mērķim vajadzētu vien apmēram 1,5 miljonus latu — nepilnu procentu no Latvijas veselības budžeta otrajam pusgadam (202 miljoni latu).

Deputāti atzīst, ka diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības punktiem jābūt visur, kur līdz šim atradās stacionāri. Apakškomisijas priekšsēdētājs Valdis Ģīlis (Tautas partija) kasjauns.lv pauž: :Apiņa priekšlikumi nemaz nav tik radikāli pretēji Veselības ministrijas domātajam.” Vienīgi ministrija no 1.septembra nodrošinot neatliekamo palīdzību 20 bijušajos rajonu centros, tāpēc runa ir par vēl par sešām pilsētām. Tiesa, ministrijas gadījumā runa ir par traumpunktiem, Apinis aicina nodrošināt arī divas līdz trīs novērošanas gultas katrā šādā slimnīcā.

Ģīlis un arī pārējie deputāti pilnīgi piekrīt, ka ir nejēdzīgi likt pacientiem ar sagrieztu pirkstu vai piesūkušos ērci (kur nu vēl smagākām vainām) meklēt palīdzību daudzus desmitus kilometrus tālu no ierastās vietas. „Visi deputāti uzskata, ka nedrīkst daudzos gados iemītās taciņas ļaut aizaudzēt īsā laikā,” saka Ģīlis, domādams neatliekamo palīdzību rajonu centros. Apakškomisija savus apsvērumus izteiks Veselības ministrijai.  

Apinis kasjauns.lv teic, ka parlamentāriešu attieksme pret viņa priekšlikumiem ir pozitīva, bet, viņaprāt, ir cita liksta — izskatoties, ka viņi nezina, kā ietekmēt Veselības ministrijas politiku. Kamēr deputāti esot par diennakts medicīniskās palīdzības saglabāšanu visos 26 bijušajos rajonu centros, Apinis vēlas to atstāt arī Smiltenē, Ērgļos, Priekulē, citur, kur „tradicionāli ilgus gadus bijušas multifunkcionālas slimnīcas”. „Veselības ministrija nesaprot, ka ne tikai autoavāriju un infarkta upuriem nepieciešama diennakts palīdzība. Tā vajadzīga arī veciem, hroniski ilgstoši slimiem cilvēkiem — uz brīdi, lai pēc tam viņi atkal varētu būt mājās. Atstāt 5000 līdz 10 000 iedzīvotāju bez visu diennakti pieejamas palīdzības ir vienkārši stulbi,” piebilst Apinis.

15. septembrī, kad Apinis tikās ar deputātiem, laikrakstā „Diena” publicēta daudzu ārstu — profesionālo asociāciju un medicīnas iestāžu vadītāju — parakstīta atklātā vēstule veselības ministres Baibas Rozentāles atbalstam. Viņu vidū ir slavenais sirds ķirurgs Andrejs Ērglis, Austrumu slimnīcas vadītājs Viesturs Boka, Stradiņa slimnīcas šefs Arnolds Atis Veinbergs, „Veselības centra 4” vadītājs Māris Rēvalds.

Atbalstītāju vidū nav neviena likvidēto novadu slimnīcu pārstāvja, piemēram, no Bauskas. Diez vai arī parakstītos Krāslavas slimnīcas vadītājs Aleksandrs Jevtušoks, ja viņam ar citiem Latgales kolēģiem nebūtu izdevies pārliecināt ministri par slimnīcas darba atjaunošanu.  

Zem vēstules nav ne Apiņa, ne Ārstu biedrības vārda. „Tā ir Tautas partijas tradīcija šādi atbalstīt savus ministrus. Es neesmu Tautas partijā, un man tas nav svarīgi,” komentē Apinis, kuram neviens neesot piedāvājis parakstīties, un viņš to arī nedarītu.

Māris Puķītis/Foto:LETA