Tiesa attaisno tā dēvētajā karodziņu lietā apsūdzēto TP Jaunatnes organizācijas biedru

Kā ziņots, vakar notikušajās tiesas debatēs prokurors Sergejs Berlins apsūdzēto Smilgu bija lūdzis atzīt par vainīgu valsts simbola zaimošanā un piespriest viņam 100 piespiedu darba stundas, tomēr tiesa, izvērtējot pierādījumus, konstatēja, ka Smilga ar savu rīcību nav pastrādājis noziedzīgu nodarījumu.

Arī pats Smilga savu vainu viņam uzrādītajā apsūdzībā neatzina. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par patriotu un likuma robežās aktīvi cenšas piedalīties sabiedriskos pasākumos.

Smilgas teikto vakar tiesā apliecināja aizstāvības pieteiktais liecinieks Rihards Strauja. Arī viņš pērn 18.decembrī esot piedalījies atbalsta akcijā pie Saeimas. Kā liecināja Strauja, pēc akcijas noslēgšanās Smilga esot salasījis zemē nokritušos un izmirkušos karodziņus un izmetis tos atkritumu konteinerā, kas bijis novietots nomaļā vietā.

Strauja tiesā sacīja, ka Smilga esot Latvijas patriots un viņi abi kopīgi darbojoties kādā studentu korporācijā.

Vakar tiesā tika nopratināts arī apsūdzības puses liecinieks, telekompānijas "TV3" raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Ansis Pūpols. Viņš sacīja, ka personīgi redzējis, kā Smilga atkritumu urnā izmetis vairākus valsts karodziņus. Pūpols gan domā, ka pareizāk būtu bijis salasīt zemē nokritušos un izmirkušos karodziņus, aiznest tos uz TP Jaunatnes organizācijas biroju un izžāvēt.

LETA jau ziņoja, ka Smilgam šajā lietā tika uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 93.panta par valsts simbola zaimošanu. Minētais likuma pants vainīgo personu paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ar piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.

Kā ziņots, "TV3" raidījuma "Nekā personīga" žurnālists pērn vērsās Drošības policijā (DP) ar iesniegumu par TP Jaunatnes organizācijas rīkotās reģionālās reformas atbalsta akcijas laikā, iespējams, notikušu Latvijas valsts karoga zaimošanu Saeimas apkārtnē.

"Nekā personīga" konstatēja, ka 2008.gada 18.decembrī pie parlamenta ēkas notikušajā atbalsta akcijā reģionālajai reformai piedalījās TP Jaunatnes nodaļas jaunieši, tostarp vairāki Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki. Akcijai beidzoties, TP jaunieši visu piketā izmantoto atribūtiku, tostarp valsts karogus, sameta netālu no Saeimas esošajā atkritumu konteinerā.

"Bija nolemts, ka katrs biedrs vicinās Latvijas karodziņu, lai uzsvērtu reformas vēsturisko nozīmi. Un, kad jāizklīst, tad nebija vajadzīgi vairs ne plakāti, ne karodziņi. Viens pēc otra tie ieslīga atkritumu urnā. Apmierināti ar padarīto, TP jaunās maiņas kalēji uzvilka dūmu un devās partijas biroja virzienā," iepriekš ziņoja raidījums.

TP Jaunatnes organizācija pauda viedokli, ka "lielākā daļa" 2008.gada 21.decembrī "TV3" raidījumā "Nekā personīga" minēto faktu esot atainoti kļūdaini, jo "valsts karogs visos nozīmīgākajos organizācijas pasākumos vienmēr ir goda vietā un tam veltīta pienācīga attieksme, gods un cieņa", šādu viedokli aģentūrai LETA iepriekš pauda organizācijas priekšsēdētāja vietniece Sarmīte Kolāte. Organizācija gan atzina, ka jautājums par karogiem "ir diskutējams".

"Taču man šķiet, ka saburzītu, salijušu papīra karodziņu mētāšanās pie Saeimas ēkas ir daudz vairāk apkaunojoša nekā to izmešana gružkastē," sacīja Kolāte, apgalvojot, ka 18.novembrī Vecrīgas "gružkastes bija pilnas ar šādiem karodziņiem".

Kriminālprocesu DP sāka šā gada aprīlī, pēc tam, kad tika saņemts ekspertu atzinums. DP vairākus mēnešus gaidīja ekspertu atzinumu par to, vai TP Jaunatnes organizācijas pie Saeimas rīkotās reģionālās reformas atbalsta akcijas laikā lietoto atribūtiku var uzskatīt par Latvijas valsts karogu, jo bez ekspertu slēdziena nebija skaidrs, vai izmantotie priekšmeti ir uzskatāmi par valsts simbolu.

LETA