Blogera piedzīvojumi Drošības policijā
Rēzeknes iedzīvotājs Raitis (51), kas internetā pazīstams kā blogeris – Ierindas pilsonis, izsaukts uz pārrunām Drošības policijā. Tā viņš apraksta savus piedzīvojumus.
Drošībnieks prasa par īsto autoru
Drošības policijai tas nav šķitis normāli, un Raitis septembra vidū ar pavēsti izsaukts uz pārrunām. Pēc vizītes pie drošībniekiem blogeris dalās pieredzētajā ar saviem lasītājiem: „Ko varu teikt par inspektoru — cilvēks kā cilvēks, gados jauns, oficiāli pieklājīgs, latviski runā brīvi, lai arī tā nav viņa dzimtā valoda. Savu darbu viņš veica apzinīgi un kārtīgi (cik nu tas viņa situācijā bija iespējams).
Mani gan izbrīnīja un pat aizskāra viņa viedoklis, ko viņš par mani bija izveidojis no sev pieejamās informācijas. Tātad, pirmkārt, es nemāku lietot datoru. Otrkārt, man nav nekādas sajēgas par internetu kā tādu, treškārt, mans izglītības un inteliģences līmenis ir daudz par zemu, lai es varētu būt šo rakstu autors.” Proti, inspektors esot izteicies, ka visus šos rakstus kāds „ir speciāli pasūtījis tādus, kādi viņi ir”, Raitis visu tikai parakstījis, par ko viņam ir labi samaksāts.
Tālajā 1978. gadā Raitis bijis izsaukts uz ,,pārrunām” Valsts drošības komitejā, jo kāds „nostučījis”, ka „mēs kopmītnēs klausāmies „Čikāgas piecīšus” – ASV latviešu mūzikas grupu, padomijā, protams, aizliegtu. „DP darba stils šodien ir apmēram tāds pats, varbūt nav tik agresīvs,” secina Raitis. Tiesa, toreiz viņam rakstiski pausta apņēmība nogalināt tā laika nomenklatūru beigtos labākajā gadījumā ar piespiedu ārstēšanu (sabeidzot veselību) psihiatriskajā slimnīcā...
Norūpējies par policijas aprīkojumu
Pirmais pārsteigums Rēzeknes Drošības policijas telpās (kur agrāk atradās Latgales televīzija) Raitim bijusi sekretāre, kas pie videofona nopētījusi, kas atnācis, un tad ar atslēgu saišķi rokā devusies atvērt durvis. „Ļoti laikmetīgs, 21. gadsimtam atbilstošs tehniskais risinājums — neviens hakeris tādas durvis ar kompja palīdzību neatvērs.”
Pārrunu laikā interesants bijis jautājums, „kas jums drukā rakstus?”. „Ar kaunu nācās atzīties, ka sekretāres man nav un drukāju pats. Bet kas jums ievieto rakstus internetā, kas nosūta jūsu rakstus? Te nu man pielēca, ka inspektors uzskata mani par nespējīgu nospiest dažus taustiņus uz klavieres vai arī par tik atpalikušu, ka nevaru iemācīties, kā lieto e-pastu. Laikam jau aprindās, kurās apgrozās DP inspektori, datorlietošanas prasme ir pielīdzināma augstākajai matemātikai vai kvantu fizikai.”
Kad Raitis piedāvājis inspektoram izlasīt visu, ko viņš rakstījis, sekojis pārsteigums. „Biju gandrīz šokā, kad šis man paziņoja — man nav interneta pieslēguma. Pēc šāda paziņojuma papētīju tuvāk viņa datoru — pēc izskata (dzelžu) 120 — 160 pentiums (laikam arī no bankrotējušās televīzijas laikiem).” Kā novērojis blogeris, drošībnieka rīcībā bijušas pa faksu saņemtas sliktas kvalitātes rakstu fragmentu izdrukas. No redzētā Raitis secina, ka zog arī Drošības policijas vadība un ,,po krupnomu” jeb pa lielo — „braukā lepnos limuzīnos, labi dzīvo”, bet „ierindas inspektoriem ir jāstrādā kā pirms 100 gadiem (jādomā, ka vismaz mobilie telefoni viņiem ir)”.
Gatavs iet spridzināt Saeimu
Par kādu valsts drošību var būt runa tādos darba apstākļos, ir norūpējies vīrs, kura mērķis ir gluži kā islāma teroristam noslepkavot visus ministrus un deputātus neatkarīgi no viņu piederības pozīcijai un opozīcijai, reālajiem darbiem vai nedarbiem. Raitis brīnās, ka inspektors nespējot noskaidrot, no kāda datora ir sūtīti viņa e-pasti.
„Latvijas valsts godīgajiem nodokļu maksātājiem jau nu noteikti šāds iestādījums nekādu drošību nedz sniegs, nedz garantēs. Toties varas mafijas bosi varēs uz Ierindas pilsoņa rēķina norakstīt prāvu naudas žūksni — tika ievākta informācija, analizēti fakti, veiktas pārrunas u.t.t. — tik un tik nobrauktu km, tik un šitik telefona sarunu, izlietots faksa papīrs, tinte pildspalvām, tam visam tika patērētas n-tās cilvēkstundas (augsti kvalificētu kadru, kuru izcenojums ir 10 Ls stundā. Un rau – Ierindas pilsoņa dēļ DP ir nācies šķirties no vismaz pāris tūkstošiem Ls. Ģenerāļi var turpināt lepni dzīvot, bet, ja kas noiet greizi, tad aizsūta specvienību, lai savaldītu nemierniekus (piemēram, uz Bausku),” viņš raksta.
Atliek pievienoties šim sašutumam, jo bez modernām tehnoloģijām policija vēl var palaist garām citus tādus raitus, kas gatavi savu laiku un enerģiju izlietot slepkavošanai. Pārrunas Drošības policijā Raita apņēmību nav mainījušas ne par matu. Viņš raksta: „Tad vēl es teicu, ka izmisumā novesti cilvēki var rīkoties ļoti apņēmīgi un agresīvi. Par sevi varu teikt, un to es apstiprināju arī DP inspektoram, ka, ja man kāds ieliktu rokās koferīti ar sprāgstvielām, es to bez sirdsapziņas pārmetumiem ienestu saeimā un iedarbinātu.”
Drauds apkopējām un apsargiem
Pēc blogera domām, viņš tikai skaļi pateicis to, ko „domāju un ko domā liels skaits Latvijas pilsoņu un nepilsoņu. Otrs iemesls ir tas, ka esmu izpaudis valsts noslēpumus — pateicu atklāti, ka valdība un partijas zog, ka statistikas aprēķinātā inflācija ir fufelis, gandrīz pirms gada apgalvoju (un šodien tas apstiprinās), ka naudu mums aizdos jebkurā gadījumā, pat piespiedīs ņemt kredītu. Bet tā visa, kā izrādās, ir klasificēta (slepena) informācija”.
Interneta komentāros Raitim ir daudz piekritēju, citi gan nav gatavi spridzināties. Vienīgi kāds Didzis norāda par viņa plāniem: „Lieliski, Tavā kontā būtu: 6 x apkopējas, kam katrai vidēji ir 2 mazbērni un 1 bērns; 8 x apsargi, kam katram ir vidēji viena sieva, 10 bērni un radinieki; ~100′000 Ls nodokļu maksātāju lati, ko būs nodarījis Tavs supergājiens. Un tā var turpināt un turpināt…” Kamēr Raitis ir uz brīvām kājām, Saeimas apkopējām un ne tikai ir pamats bailēm par savu dzīvību.
Ar likuma sargu aprīkojumu tomēr nav tik ļauni, kā apraksta Raitis. Drošības policijas pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa kasjauns.lv informē: „Ziņas par mūsu tehnisko aprīkojumu netiek izpaustas, bet internets policijai, protams, ir, tikai ne šajā pratināšanas telpā.” Raitis sen esot drošībnieku uzmanības lokā, „mēs viņu zinām”.
Māris Puķītis
