Kādi ir slimnīcu pārpircēju patiesi nodomi?

Vislielākās bažas rada „Veselības aprūpes fonda” saistība ar Latvijas lielāko zāļu lieltirgotavu „Recipe Plus”. Formāli fonds ir atsevišķs uzņēmums, taču reāli tā pārstāvji un amatpersonas ir ar „Recipe Plus” saistīti cilvēki. Arī sarunās ar slimnīcām šī saikne netiek slēpta. Piemēram, „Saldus medicīnas centra” galvenā ārste Ingrīda Kužniece aģentūrai LETA atzina, ka viņai bijusi saruna ar „Veselības aprūpes fonda” medicīnas direktori Viktoriju Zefirovu. „Fonda pārstāve īsumā pastāstīja, kas ir fonda turētāji, kādas ir viņu intereses un kādas varētu būt iespējamās juridiskās sadarbības formas,” teica Kužniece. Ārste pēc Zefirovas teiktā sapratusi, ka fonds saistīts arī ar „Mēness aptieku” tīklu un „Recipe Plus”, raksta LETA.

Formāli saistības nav

Lai gan „Recipe Plus” izplatījusi paziņojumu, kurā noliedz saistību ar Veselības aprūpes fondu, tomēr tā amatpersonas ir saistītas.

Fonda valdes priekšsēdētājs ir Marģers Zeitmanis, kurš vēl šovasar kā jurists pārstāvēja „Recipe Plus” intereses, bet 2004. gadā bija šā uzņēmuma padomes loceklis, tagad noliedz fonda saistību ar šo zāļu lieltirgotāju. Viņš bijis arī „Mēness veselības centra”, kam pieder poliklīnika OLVI Daugavpilī un veselības centrs „Pļavnieki” Rīgā, padomes priekšsēdētājs.  

„Veselības aprūpes fonda” padomes priekšsēdētājs Jānis Oskerko pirms dažiem gadiem bijis „Recipe Plus” valdes loceklis ar paraksta tiesībām, tāpat arī fonda padomes loceklis Pēteris Rubenis.

Līdzīgā neoficiālā, bet labi jaušamā veidā zāļu lieltirgotāji ir saistīti arī ar „Mēness aptieku” ķēdi, „Sentor Farm” un „Aptieku aliansei” piederošām aptiekām, Pļavnieku  un Juglas veselības centriem Rīgā un poliklīnikām Cēsīs un Daugavpilī.

Zāļu tirgotājiem izdevīgāk

Ja arī šo uzņēmu valdēs un īpašnieku sarakstos figurējošie ļaudis būtu vienīgi draugi vai labi paziņas, diez vai viņi palaistu garām iespēju sadarboties kopīgu interešu vārdā.

Ķēde, kurā saistīti Latvijas lielākā zāļu lieltirgotava, aptieku tīkls un medicīnas pakalpojumu sniedzēji, nenoliedzami ļautu vairāk pelnīt zāļu tirgotājiem.

Likums gan aizliedz zāļu lieltirgotavām nodarboties ar zāļu mazumtirdzniecību, tomēr katru likumu var apiet ar līkumu. Formāli „Mēness aptieku” ķēde ir atsevišķs uzņēmums, bet reāli – lielākie akcionāri un amatpersonas ir tie paši. Tas nozīmē, ka lieltirgotavai ir iespēja diktēt savas cenas aptiekā.

Lai no pircēju maciņiem izvilinātu vēl vairāk naudas un veicinātu lieltirgotavai izdevīgu medikamentu noietu, šajā ķēdē nepieciešams iesaistīt arī mediķus. Oficiāli tas nav iespējams, bet izdevīga pretimnākšana ārstiem un pat medicīnas iestādēm rada priekšnoteikumus arī ārstu pateicīgai rīcībai.

Doktorātu ierīkošana „Mēness aptieku” telpās ir tikai šķietami slimniekiem izdevīga. Ne velti, piemēram, Vācijā ar likumu noteikts, ka aptieka no ārstniecības iestādes drīkst atrasties ne tuvāk par 50 metriem. Latvijā novērots, ka ārstniecības iestādē izvietotā aptiekā zāles mēdz maksāt pat divas reizes dārgāk nekā citās. Vēl izdevīgāki zāļu tirgotājiem un neizdevīgāki pacientu maciņiem ir doktorāti aptieku telpās.

Aptiekas piedāvā ļoti izdevīgas īres cenas ārstiem – pat 20 reižu lētākas nekā citur. Vai tas nozīmē izdevīgākus noteikumus pacientiem? Tomēr vērts atcerēties, ka bezmaksas siers ir tikai peļu slazdā. Vai aptiekas pretimnākšanu izbaudījušais mediķis spēs atteikt zāļu tirgotāja lūgumam palīdzēt pārdot viņam vajadzīgo medikamentu?

Kāds farmaceits novērojis – mazpilsētā no aptiekas telpās iekārtota doktorāta iznāk bērna māmiņa un turpat arī nopērk nule izrakstītas zāles par 14 latiem, lai gan ir lētākas alternatīvas. Par aptiekas pretimnākšanu dakteris samaksājis no pacienta maka. „Aptiekās strādājošajiem ārstiem vieglāk piemirst, ka iespējams slimības ārstēt arī bez zālēm – ar inhalācijām, skalošanām un citām lētām un vienkāršām metodēm,” kasjauns.lv atzīst kāds dakteris. Protams, arī zāles ir labs ārstēšanas veids, un dārgākās nereti ir arī nedaudz labākas.

Vēl ciešāka sadarbība ar mediķiem var veidoties, ja ar lieltirgotavu saistītiem uzņēmējiem pieder ārstniecības iestāde. Tad dakterim pat nav jāprāto, kuru medikamentu izrakstīt pacientam – iepirkumus veic medicīnas iestādes vadība. „Ērti var pārvietoties arī ar mersedesu, taču dažkārt izdevīgāk un lētāk to darīt ar opelīti,” dārgo zāļu izmantošanu komentē kāds farmaceits.

Interneta komentāros sazvērestību teoriju piekritēji zīmē baisas shēmas – korumpētie slimnīcu vadītāji un veselības aizsardzības sistēmas atbildīgi ierēdņi zāļu tirgotāju interesēs veicina dārgu zāļu un dārgu medicīnas iekārtu iepirkšanu slimnīcās, tā veicinot to maksātnespēju, lai par sviestmaizi vēlāk iegādātos savā īpašumā labi aprīkotas  ārstniecības iestādes.