Ķibeles ar e-talonu
E-talonu sistēma, kuras darbības nodrošināšanai no maija līdz decembrim šogad tiks iztērēti vairāk nekā pieci miljoni latu, Rīgas sabiedriskajā transportā cilvēkiem sagādā problēmas.
Dažādās ķibeles
Lūk, pāris gadījumi no dzīves. Kādam tehnikuma audzēknim 53. autobusā sistēma uzrādīja, ka talons nav derīgs, kaut arī braukšanas termiņš bija vēl vismaz nedēļa. Puisis zvanīja „Rīgas satiksmes” dispečerdienestam, kur viņam paskaidroja, ka e-talonu sistēma esot kārtībā un nekas nav līdzams. Faktiski cilvēks bija gatavs jau doties un iegādāties jaunu braukšanas talonu (cena uz mēnesi – gandrīz 12 lati). Tomēr vēlāk, pēc neatlaidīgākas taisnības meklēšanas, jau cita darbiniece izskaidroja, ka jāpalūdz tuvākajā preses kioskā izdruka par e-talona konta stāvokli. To varot uzrādīt kontrolieriem, ja gadās pārbaude. Bet pēc tam ar nostrādājošo e-talonu jāaiziet uz klientu apkalpošanas centru, kur darbinieki pārbaudīs – kas un kā. Tā kļūme tika novērsta un jautājums atrisināts.
Savukārt kāds kungs, kurš regulāri brauc ar 11. maršruta tramvaju, šajā līnijā centās aktivizēt savu papildināto e-talonu vienam maršrutam, bet sistēma parādīja, ka talons nav derīgs. Vīrietis devās uz klientu apkalpošanas centru, un tur viņam apgalvoja, ka talons ir aktivizēts 6. tramvaja maršrutā, ar kuru vīrietis nemaz nebrauc. Pēc uzstājīgas izskaidrošanās kļūme tika izlabota.
Arī internetā var atrast dažādus bēdu stāstus. Piemēram, vasarā kāda sieviete, kas strādā apkalpojošā sfērā, raksta: „Viss bija OK, bet, kad pienāca mēneša 1. datums, tad tik sākās! Uzlādēju zilo e-talonu, klients iekāpa trolejbusā, bet viņam uzrādīja, ka karte nav derīga. Atnāca atpakaļ, es pārbaudīju, un – jā – parādījās, ka ir uzlādēts tramvajam. Bet es skaidri zinu, ka uzlādēju trolejbusam! Bet labākais ir tas, ka klients samaksāja naudu, bet sistēmā uzrādījās, ka darījums vispār nav veikts. Meistari saka, ka neko līdzēt nevar, lai maksājam no savas kabatas! Man jau nav tik liela alga, lai varētu visiem sponsorēt e-talonus. Man ir zināms, ka arī citās tirdzniecības vietās tā bijis. Bet viņiem kaut kā vienalga. Apsola izlabot, bet pēc pāris dienām viss sākas no jauna!”
„Strādājam bez aizķeršanās!”
„Rīgas satiksme” tajā pašā laikā apgalvo, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Uzņēmums preses pārstāve Iluta Bērziņa kasjauns.lv skaidroja: „Sistēma kā tāda darbojas bez aizķeršanās - nekādas problēmas nav konstatētas, turklāt, ja kas notiktu, to būtu iespējams konstatēt ļoti operatīvi, un par jebkādām problēmām, ja tādas būtu, atbildību uzņemtos sistēmas ražotājs un piegādātājs.” Uzņēmumam ir 220 000 pastāvīgo klientu un aptuveni tikpat pārējo, kuri izmanto e-talonu maksāšanai par sabiedrisko transportu, un to, kuriem atgadās kādas aizķeršanās ir ļoti maz. Šādos gadījumos ne vienmēr problēmas ir ar karti vai biļeti - tas var būt saistīts ar e-talona lietošanu, stāsta Iluta Bērziņa.
Uz jautājumu, cik tad izmaksā šīs sistēmas ekspluatācija, preses pārstāve atbildēja: „Finanšu līdzekļi, kas kādreiz tika maksāti konduktoriem un par papīra biļešu sistēmu, šobrīd tiek novirzīti elektronisko norēķinu uzturēšanai. Summa 2009. gadā - 5.5 miljoni latu (maijs - decembris), un tas ir mazāk nekā izmaksātu papīra biļešu sistēma.”
Miljoni griežas
Jāatgādina, ka e-talonu sistēma Rīgas sabiedriskajā transportā tika ieviesta šā gada pavasarī, un pirmajās dienās ar to bija problēmas.
Sistēmas ieviešana izmaksāja aptuveni 14 miljonus latu, un par to tika saņemta ne viena vien kritiska piezīme. Piemēram, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs, kurš šajās vēlēšanās kandidēja uz mēra krēslu (bet viņa partija "Sabiedrība citai politikai” domē neiekļuva), kritiski izteicās, ka ļoti īsā laika posmā „Rīgas satiksme” iztērējusi milzīgus naudas līdzekļus viena veida kompostieru ieviešanā sabiedriskajā transportā un neilgi pēc tam e-talona ieviešanā. „Faktiski kompostieri tika ieviesti, kad bija jau zināms, ka tuvākajā laikā tiks ieviests e-talons. Sistēmas izveide par 14 miljoniem latu ir fantastiska izšķērdība. Man ir pamats domāt, ka Rīgas un Latvijas speciālisti varētu šādu pat sistēmu ieviest par krietni mazākiem līdzekļiem,” sacīja Aleksejs Loskutovs.
Cenas cels vēl?
Patlaban monopolists „Rīgas satiksme” domā par braukšanas maksas palielināšanu nākamajā gadā. Domē iesniegtajā budžeta projektā 2010. gadam rādīta šāda aina: ja "Rīgas satiksmei" nākamā gada budžetā tiks piešķirta pašlaik paredzētā dotācija - 45,5 miljoni latu, tad braukšanas tarifs pilsētas sabiedriskajā transportā būs jānosaka 60 santīmu apmērā jeb par 50% lielāks nekā pašlaik esošā braukšanas maksa.
Domes Finanšu departaments norāda, ka šādu dotāciju ir iespējams piešķirt, tikai palielinot kopējo deficīta līmeni pašvaldības budžetā vai samazinot izdevumus citu pašvaldību pamatfunkciju nodrošināšanai, un aicina uzņēmumā meklēt iekšējās rezerves.
Guna Kārkliņa/Foto: LETA
