Valdība brutāli uzspļauj Andreja Upīša testamentam

Jau vairāk nekā pirms 50 gadiem Upīts uzrakstīja testamentu, kurā savu dzīvokli Brīvības (tolaik – Ļeņina) ielā 34 novēlēja valstij, ar piebildi – ja tajā tiks ierīkots muzejs, tad tam obligāti jābūt neatkarīgam, respektīvi atdalītam no Raiņa literatūras un mākslas muzeja, pie kura padomju gados bija „pieskaitītas” visas Latvijā esošās rakstnieku un mākslinieku memoriālās muzejmājas un dzīvokļi.

Pēc rakstnieka nāves, padomju Latvijas valdība respektēja Upīša vēlmi un viņa memoriāldzīvokli izveidoja kā atsevišķu muzeju, kurš nebija pakļauts Raiņa muzeja centralizētajai vadībai. Latvijas PSR Upīša memoriālais dzīvoklis bija pirmā latviešu dižgara piemiņas vieta, kura nebija „pabāzta” zem Raiņa vārda.

Kopš oktobra stājies spēkā premjera Valda Dombrovska parakstītais rīkojums, kurš visus līdzšinējos valsts pārvaldībā esošo latviešu rakstnieku un mākslinieku muzejus (Raiņa, Aspazijas, Jāņa Akuratera, Jaņa Rozentāla, Rūdolfa Blaumaņa, Krišjāņa Barona, Ojāra Vācieša un Andreja Upīša) taupības nolūkos iekļauj vienotā valsts aģentūrā – Memoriālo muzeju apvienībā.

Tādējādi ir ignorēts Upīša testaments. Rakstnieka memoriāldzīvokļa vadītāja Inese Kaire kasjauns.lv teica, ka „demokrātiskajās valstīs testaments ir svēts dokuments.”

Tomēr tagad izrādījies, ka Latvijā šī lieta nav svēta.

Saspīlētās mīlas trīsstūra leģendas

Leģenda vēsta, ka Upīts speciāli testamentā iekļāvis atrunu, ka viņa dzīvoklim pēc nāves jābūt neatkarīgam, jo viņa bildinājumu kādreiz noraidījusi vēlākā Raiņa dzīvesbiedre Aspazija. Literatūras vēstures grāmatas gan par to klusē.

Savulaik grāmatas par Aspaziju autore, literatūrzinātniece Saulcerīte Viese (1932 – 2004) intervijā Liepājas laikrakstam „Kurzemes Vārds” teica:

„Upīts necieta ne Raini, ne Aspaziju. Tikai pret Raini viņš nevarēja izrādīt savas dusmas – viņš bija pārāk liela autoritāte.”

Tomēr pret Aspaziju Upītim nebija tik toleranta attieksme, „Zaļās zemes” autors viņai pat veltījis pāris neglaimojošas peršas. Par Upīša un Aspazijas iespējamo mīlas romānu Viese saka: „Nu tā ir leģenda. To nevar pierādīt.”