Kā deputāti diskutēja par valsts karogu!
Šodien visa Latvija atzīmē Lāčplēša dienu – kā piemiņu latvju karavīru varonībai, 1919. gada 11. novembrī sīvā cīņā padzenot no Rīgas Bermonta-Avalova armiju. Šogad šis laiks vēl ir zīmīgs ar to, ka Latvijas armijai aprit 90 gadi.
Godinot Latvijas brīvības cīņas, kritušos un varonīgos kareivjus, pie ēkām ir jāizkar karogi. Tajā pat laikā gluži nesen Saeimas sēdē, tajā pašā slavenajā, kurā deputāts Ingmars Līdaka vienā rāvienā kļuva slavens ar savu: „Aizver muti!”, daži tautas kalpi cīnījās par to, lai šajā dienā karogi nebūtu jāizkar obligāti. Kreiso spēku pārstāvji izteicās, ka varētu panākt, lai arī 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, karogus varētu izkārt pēc brīvprātības principa.
Totalitārisms 4. maijā un 18. novembrī?
Izskatot grozījumus „Latvijas valsts karoga likumā” oktobrī Saeimā PCTVL frakcijas pārstāvis Vladimirs Buzajevs izteicās, ka obligāta karogu izkāršana vērtējama kā piespiedu patriotisms: „Saskaņā ar esošo regulējumu visas privātpersonas ir spiestas izkārt valsts karogu pie savām ēkām praktiski katru nedēļu. Šāda veida patriotisms ir raksturīgs totalitāram režīmam. Mans priekšlikums - vispār dot cilvēkiem iespēju izkārt vai neizkārt karogu valsts svētkos. Pēc savas izvēles. Tā ir demokrātiska pieeja, kuru atbalstīja arī Latvijas tiesībsargs. Paldies Dievam, tālāk tiek pieņemts kompromiss starp totalitāro un demokrātisko pieeju, un totalitārisms mums valdīs tikai divas dienas - 4.maijā un 18.novembrī. /.../”
Ļoti asas debates izcēlās par „Jaunā laika” deputāta Igora Aleksandrova priekšlikumu, kas paredzēja, ka pie privāto personu ēkām valsts karogs nebūtu jāizkar 1.maijā un 11.novembrī, bet valsts karogs sēru noformējumā 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pēdējā svētdienā būtu jāizkar tikai pie publisko personu ēkām.
Deputāte Vineta Muižniece (TP) debatēs sacīja: „Latvijas pilsoņiem līdz ar vairākiem citiem pienākumiem ir arī pienākums būt lojāliem pret savu valsti un godināt tai nozīmīgās dienas. Un viens no veidiem, kā pilsonis to var darīt, ir pacelt valsts karogu. Arguments, ka karoga izkāršana apgrūtina valsts iedzīvotājus, manuprāt, neiztur kritiku. Tā mēs varam nonākt līdz situācijai, kad mūs sāks apgrūtināt arī himna, ģerbonis un pilsoņa pase. Vai karoga pacelšana valsts svētkos ir svarīga? Te ir runa par pilsonisko apziņu. Un man šķiet, ka visu mūsu pienākums ir to kopt. Konkrētais priekšlikums nepacelt valsts karogu... Vai tad nākamais solis būtu nepacelt karogus arī pie skolām, aizbildinoties ar taupību? Vai varbūt 11. un 18.novembrī aizliegt parādes, lai karavīriem nenonēsātos zābaki? Vai tad šis uzskaitījums tiešām būtu jāturpina, lai saprastu piedāvājuma jēgu?”
Deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) atzina, ka priekšlikuma mērķis bijis cēls - pasargāt cilvēkus no pašvaldības policijas patvaļas, lai gadījumā, kad cilvēki kaut kādu iemeslu dēļ nav varējuši izkārt karogu, viņi netiktu nepamatoti sodīti, tomēr ar šo priekšlikumu būtībā tiek sniegts atbalsts tiem cilvēkiem, kas neciena šo valsti.
Latvija tūlīt aiz Ziemeļkorejas
Pats daudz apspriestā priekšlikuma autors Igors Aleksandrovs (JL) sacīja: „Es kategoriski iebilstu pret to, ka piespiedu kārtā (es vēlreiz uzsveru: piespiedu kārtā!) Latvijā 14 dienas gadā ceļot karogu, mēs vairosim valsts patriotismu. Es domāju, ka tikai brīvs cilvēks, brīvi to paceļot dienā, kuru viņš uzskata par svētku dienu… ka tikai tādos apstākļos radīsies īstens patriotisms.
Es gribu vērst uzmanību uz to, ka Eiropā tikai vēl vienā valstī - tā ir Lietuva - ir piespiedu kārtā, obligātā kārtībā, jāpaceļ karogs. Tā ir Lietuva, un tur tās ir divas dienas. Latvijā mums jāpaceļ karogs 14 dienas gadā. Ar šo savu brīnišķīgo sasniegumu mēs ieņemam otro vietu pasaulē aiz Ziemeļkorejas, tāpat kā nesen inflācijas ziņā ieņēmām otro vietu aiz Zimbabves. Tāpēc aicinu tomēr šo priekšlikumu atbalstīt un balsot „par”.”
Deputāte Ilma Čepāne (PS) norādīja uz kādu interesantu sakritību karogu izkāršanas datumos, kas var radīt neizpratni: „Vēl ir viena interesanta lieta, ka šeit mums iznāk tāda dažkārt tīri divdomīgi vērtējama problēma, proti, ka sēru noformējumā pie publisko un privāto personu ēkām karogs ir jāizkar 4.jūlijā. No vienas puses, tā ir ārkārtīgi traģiska diena ebreju tautai. Proti, tā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Taču tajā pašā laikā, kā jūs zināt, 4.jūlijs ir arī Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības diena. Tātad, ja mēs skatāmies... vai arī persona, kas ieradusies Latvijā, skatās uz šiem karogiem, tad īsti nevar saprast, vai mēs sērojam par to, nezinādami to, ka tajā datumā Amerikas Savienotajām Valstīm ir Neatkarības diena. Tā ļoti klusi Aleksandrova kungs teica, ka faktiski šāda piespiedu lieta ir lielākoties tikai totalitārās valstīs. Eiropas Savienības valstis no tās ir atteikušās. Protams, mūsu valsts vēsturi varbūt mēs nevaram salīdzināt ar citu Eiropas valstu vēsturi. Mums tā ir daudz bēdīgāka šajā ziņā.”
Dobelis komentē no zāles
„Ja mēs runājam par patriotismu, tad jājautā - vai mums šī norma divdesmit gadu laikā ir panākusi savu? Es domāju, ka nav,” debatēs sacīja Jānis Reirs (JL). „Piemēram, Sociālo zinātņu fakultātē iestājeksāmenos vai pārbaudījumos, kad tādi bija, notika aptauja un cilvēkiem - studentiem vai reflektantiem - jautāja par to, kas ir 11.oktobris. (Balss no zāles: „Novembris!”) Un vairāk nekā puse nevarēja atbildēt uz šo jautājumu. (No zāles deputāts Juris Dobelis: „Ģimenē par to jārunā!”) Tā ka jautājums nav par patriotismu un par šiem karogiem. (No zāles deputāts Juris Dobelis: „Kosmopolītisms!”)Vēl viens jautājums. Kurp mēs virzāmies? Šī norma, es domāju, ir iejaukšanās privātās personas dzīvē. Un, ja mēs virzāmies uz demokrātiju, kāda ir Eiropas Savienībā, tad mums jāatceras, ka tur, kā jau es teicu, nav tādas normas, kas paredz obligātu karoga izkāršanu. (No zāles deputāts Juris Dobelis: „Galīgi garām!”)Ja mēs paskatāmies uz totalitārajām valstīm, - jā, tur tādas normas ir! Totalitārās valstīs ir arī prezidenti spēcīgi, mesijas un viss pārējais. Mēs virzāmies uz... Es gribu, lai Latvijā būtu kā, piemēram, Zviedrijā, kā Somijā, kur dzīves līmenis... Tur nav šādu normu. Tur nav karogu izkāršanas, tur nav mesiju, tur nav spēcīgu prezidentu.”
„Cienītie kolēģi! Šeit ir ļoti skaidrs jautājums. Šeit būs nacionālisms pret kosmopolītismu. To arī parādīs balsojums,” pēc Jāņa Reira runas sacīja Juris Dobelis (TB/LNNK). „Runā par patriotismu. Patriotisms parādās, protams, vispirms rīcībā, konkrētā rīcībā. Vēršanās pret nopietniem datumiem - tā ir rīcība. /.../ Es jums pateikšu speciāli šodien, ka 11.novembris... es saprotu, ka daudz ko var nezināt, bet to, ka šogad Latvijas armija svin savu 90.gadadienu, dibināšanas dienu, - to jums vajadzēja zināt. Un Latvijas armijai mēs dosim lielisku dāvanu šajā jubilejā - izņemsim ārā 11.novembri no tām svarīgākajām dienām. Skaisti! Es gribu dzirdēt, ko jebkurš latviešu karavīrs jums par to teiks. (No zāles deputāts Aleksejs Golubovs: „Neko neteiks! Viņi visi ir Afganistānā!”) Un būs jānopublicē šis balsojums. Tas ir rādītājs... (Zālē troksnis.) Re, kur bļauj atkal... Atkal grib uzrauties...
Lūk! Tādas tās lietiņas ir. Žēl, ka iesniedzējs to nav sapratis. Ļoti žēl. Ja jau gribēja par tādām lietām runāt, vajadzēja nomierināties, parunāt konceptuāli, bet nevis automātiski ielikt otrajā lasījumā vienu izplūdušu priekšlikumu. Kaut ko atstās, kaut ko neatstās... Nu tad - kā tad? 18.novembris? Totalitāra valsts - visiem jākarina karogi. Kāpēc tad to neizņēma ārā? Izņemiet ārā visu tādā gadījumā, ja jau ir runa par totalitārismu! (No zāles deputāts Nikolajs Kabanovs: „Izņemsim ar laiku!”) Lūk, šitie visi balsos ar lielāko prieku! Šeit kosmopolīti, latviski runājošie kosmopolīti, kopīgi balsos ar krieviski runājošiem kosmopolītiem, un tas ir solis… tas ir solis uz 13.oktobri un kaut ko tamlīdzīgu.”
„Pareizi, Kārli!”, „Malacis, August!”
Pēc tam sēdes vadītāja Solvita Āboltiņa deva vārdu deputātam Pēterim Tabūnam (TB/LNNK). (No zāles deputāts Aleksejs Golubovs: „Sadod, sadod viņiem! Sadod!”)
„Jo tālāk, jo trakāk! Pajaunais kolēģi Aleksandrova kungs, jums tomēr šajā lietā, attieksmē pret valsti un pret karogu, ir kaut kāda putriņa galvā. (No zāles deputāts Juris.Dobelis: „Liela!”) Un drusciņ vajag padomāt… Un ne tikai jums! Arī jūsu kolēģiem un atbildīgajai komisijai - Juridiskajai komisijai -, kurā tikai divi - tikai divi! - cilvēki, Muižnieces kundze un Rasnača kungs, nobalsoja pret šo muļķīgo priekšlikumu. Pret šo, es pat teikšu, nekaunīgo priekšlikumu! Tik tālu aiziets! Redziet, daži cilvēki nāca pie Aleksandrova un teica: „Ziniet, man ir slinkums no rīta celties un izkārt pie savas mājas karogu.” Un Aleksandrovs bija ar mieru iesniegt Saeimā šo stulbo, es atvainojos, priekšlikumu,” Pēteris Tabūns bija noskaņots ļoti kritiski. Viņa kritiskai nostājai, tikai mierīgākā veidā pievienojās arī deputāts Kārlis Šadurskis (PS): „Lielākajai daļai mūsu valsts pilsoņu, pilsoņu kopumam, Latvijas valsts, tās simboli un valoda ir svētums. Bet, protams, mūsu sabiedrībā ir arī cilvēki, kas jūtas piederīgi citai valstij un kam Latvija ir tikai uzturēšanās vieta. Šā priekšlikuma pieņemšana izraisītu lielu vilšanās sajūtu Latvijas patriotiem, turpretī šai otrai pusei tas būtu vēl viens panākuma solis. Un ne velti mēs dzirdējām deputāta Kabanova izsaucienu no zāles, ka gan jau ar laiku mēs izņemšot ārā arī 18.novembri. Un ļoti iespējams, ka tieši tā uz šo aktu skatīsies tie Latvijas pilsoņi, kas deputātu Kabanovu šeit ir ievēlējuši. Godātie kolēģi! Šā priekšlikuma pieņemšana gribot negribot būtu viens solis mūsu valstiskuma simbolu demontāžā. Un es pilnīgi pievienojos kolēģu teiktajam, ka Latvijas armijas dzimšanas dienas priekšvakarā tas būtu drausmīgs spļāviens sejā visiem mūsu Latvijas karavīriem, viņu ģimenēm, visiem tiem, kas ar drebošu sirdi gaida ziņas no mūsu karavīriem, kuri dien mūsu ārvalstu misijās, dien zem mūsu, Latvijas, karoga. Godātie kolēģi! Man būtu šausmīga vilšanās sajūta, ja šis priekšlikums šodien tiktu atbalstīts. Paldies.” (No zāles deputāts Kārlis Leiškalns: „Taisnība, Kārli!” Deputāts Juris Dobelis: „Pareizi, Kārli!”) Savukārt ZZS deputāts Augusts Brigmanis bija lakonisks: „Godājamie kolēģi! Mūsu apvienības attieksme pret šo priekšlikumu ir pausta Latvijas Zemnieku savienības karogā ierakstītajā: „Par Latviju - nacionālu, daiļu un spēcīgu.” Un līdz ar to šī attieksme, kas ir pausta 1917.gadā, ir aktuāla arī šodien - 2009.gadā -, un mūsu apvienība nekādā ziņā šo priekšlikumu neatbalstīs!” (Aplausi. No zāles deputāts Juris Dobelis: „Malacis, August!”)
Leģendārais „Aizver muti!”
Debašu iekarsumā nākamajam vārds tika deputātam Ingmāram Līdakam (ZZS): „Cienījamie latviski domājošie! Vispirms es gribu aicināt Aleksandrova kungu tomēr atsaukt šo priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka es domāju, ka šobrīd mums ir jāpieņem lēmumi un jāizsaka priekšlikumi, kas mūs, latviski domājošos, apvienotu, nevis šķeltu. Es lieliski dzirdēju šeit no tā kreisā flanga... patiešām lieliski dzirdēju un sapratu arī to kontekstu, kas tur skanēja... „Izņemsim ar laiku!” Ar to domāja 11. un 18.novembra izņemšanu no svinamo dienu saraksta. Katrā valstī valsts Neatkarības diena ir svinamā... (Deputāta Vladimira Buzajeva starpsauciens no zāles.) Aizver muti!... Katrā valstī Neatkarības diena ir svinamā diena! Tātad - ko Kabanova kungs domāja ar 11. un 18.novembra izņemšanu no svinamo dienu statusa?! (Zālē troksnis.) Viņš domāja par Latvijas valstiskuma izmaiņām! Un tā mēs te tagad tukšus salmus kuļam, lai tas tur... kreisais zvēru un putnu dārzs varētu par mums ņirgāties! Būsim vienoti!” (Aplausi.)
Sēdes vadītāja Solvita Āboltiņa: „Paldies! Deputāta kungs! Jums aizrādu par sarunāšanos ar zāli. Debatēs vārds deputātam Igoram Aleksandrovam, otro reizi. (No zāles deputāts Juris Dobelis: „Kā tur bija ar tiem okupantiem?”)
Igors Aleksandrovs (JL): „Cienījamie kolēģi! Es jūtu, ka šis it kā vienkāršais mans priekšlikums rada nevajadzīgus asumus, un tāpēc es esmu gatavs atsaukt savu priekšlikumu. (Aplausi.) Bet es ceru, ka jautājums tiks tālāk skatīts un Administratīvo pārkāpumu kodekss tiks mainīts, un tiks mīkstināta attieksme pret šāda veida pārkāpumiem. Paldies.” (Aplausi.)
Sēdes vadītāja Solvita Āboltiņa: „Paldies. Debates slēdzu. Deputāts Aleksandrovs ir atsaucis savu priekšlikumu, bet saskaņā ar Kārtības rulli priekšlikumu, kuru atbalstījusi atbildīgā komisija, var atsaukt tikai ar atbildīgās komisijas piekrišanu. Tā ka priekšlikums ir balsojams jebkurā situācijā. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Aleksandrova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles deputāts Juris Dobelis: „Kabanov, „pret” jābalso!”) Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 53, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.” (Aplausi.)
Guna Kārkliņa, Foto:LETA
