Sākts kriminālprocess par neatļautu piekļūšanu elektroniskajam pastam
112
2009. gada 2. decembris, 17:04

Sākts kriminālprocess par neatļautu piekļūšanu elektroniskajam pastam

Jauns.lv

Ekonomikas policijas pārvaldē pēc Annijas Dāces, kura līdz vasaras vidum vadīja Tiesībsarga biroja Cilvēktiesību departamentu, iesnieguma sākts kriminālprocess.

Kā sacīja Valsts policijas preses pārstāve Linda Neimane-Zobena, pēc kādas personas iesnieguma saņemšanas policijā ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 144.panta 1.daļas - par personas korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma tīšu pārkāpšanu, kā arī par tādas informācijas un programmu noslēpuma tīšu pārkāpšanu, kas paredzētas lietošanai sakarā ar datu elektronisko apstrādi. Minētais likuma pants paredz vainīgo personu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Kā pastāstīja tiesībsargs Romāns Apsītis, policijas darbinieki šodien bija ieradušies birojā, izņemot vienu no darbinieku datoriem. Kam pieder policijas atņemtais dators, tiesībsargs nevēlējās atklāt, norādot, ka saņēmuši brīdinājumu par ziņu neizpaušanu.

Saskaņā ar Apsīša teikto viņš par policijas pārstāvju apmeklējumu neko daudz nezina un par tiesībsargājošo iestāžu darbinieku ierašanos uzzinājis, tikai ieejot blakus kabinetā. Vēlāk arī pie viņa ienākusi kāda Ekonomikas policijas pārstāve, kura vēlējusies uzdot dažus jautājumus, tomēr laika trūkuma dēļ panākta vienošanās, ka šie jautājumi tiks atsūtīti rakstveidā.

Apsītis norādīja, ka nezina ne policistu ierašanās, ne datora izņemšanas iemeslus, gan pieļaujot, ka tie varētu būt saistīti ar Dāces iesniegumu policijā. Apsītis gan piebilda, ka biroja darbiniekiem datori tiek izsniegti darba vajadzībām, nevis patvaļīgai informācijas izpaušanai.

Dāce, kura līdz vasaras vidum vadīja Tiesībsarga biroja Cilvēktiesību departamentu, šoruden vērsusies policijā par tīšu neatļautu piekļūšanu viņas elektroniskajam pastam un informācijas neatļautu izmantošanu, iepriekš ziņoja raidījums "Nekā personīga".

Viņas vēstules, ne tikai darba, bet, iespējams, arī privātās, lasījis darba devējs. Tas noticis pēc tam, kad biroja darbinieku atalgojumu sarakstu Dāce bija nosūtījusi Saeimas deputātiem, lai viņi uzzinātu, kā Tiesībsargs izmanto budžeta līdzekļus.

No amata atstādinātā Tiesībsarga biroja darbiniece Dāce iepriekš raidījumam norādīja: "Saskaņā ar cilvēktiesību standartiem darbinieki ir jābrīdina, ka tiek lasīti viņu e-pasti. Mūs neviens nebrīdināja. Arī instrukcijas, kas noteiktu tādu kārtību, pie mums nebija."

Kā sākās konflikts?

Konflikts Tiesībsarga birojā radās pēc tam, kad vadībai un daļai darbinieku bija atšķirīgs redzējums par biroja struktūru nākotnē. Līdz Saeimas deputātiem nonāca štatu un algu saraksts, ko nebija iesniegusi vadība, bet gan kāds anonīms sūtītājs. Tiesībsarga birojā sākās izmeklēšana, divus darbiniekus atstādināja no amata. Viena no viņām - Dāce - tagad zina, ka darba devējs skatījis viņas elektroniskos pastus. Viņa vērsās policijā, lai tā izmeklē, cik tas ir likumīgi, jo privātās korespondences neaizskaramību sargā Satversme.

Tiesībsargs Romāns Apsītis raidījumam norādījis, ka pārbaudīt darba e-pastus ir likumīgi. "Darba e-pastus drīkst pārbaudīt. Vai tas bija ētiski? Man diezgan grūti uz šo jautājumu atbildēt, jo es ar tiem e-pastiem nekrāmējos..." tā situāciju komentējis Apsītis.

Apsītis savu viedokli pamato ar publikāciju laikrakstā, kur norādīts, ka darba devējs var atlaist darbinieku, ja viņš pārkāpj iekšējos noteikumus par interneta vides izmantošanu, piemēram, komunicē ar konkurentiem vai ceļ neslavu darba devējam blogojot. Dāce parlamentam nosūtīja informāciju, kurā bija Tiesībsarga biroja štatu un algu saraksts un pozīcijas, kurās varētu līdzekļus ekonomēt.

"Tas nebija smuki, un tas arī neietilpa viņas tiešajos darba pienākumos. Neviens to arī viņai nav prasījis. To viņa no brīvas gribas ir darījusi," norādīja Apsītis.

Savukārt Dāce skaidro, ka viņas mērķis nav bijis kaitēt institūcijai, gluži otrādi - nodrošināt, lai iestāde strādā maksimāli efektīvi, īpaši šajos laikos ar ierobežotiem finanšu līdzekļiem.

LETA/Foto:LETA