LTV darījums ar politiķiem. Vai 7. kanālu nodod apmaiņā pret valsts subsīdijām?
LTV steidzīgā aiziešana no analogās apraides ir saistīta ar politiķu labvēlību un valsts līdzekļu piešķiršanu, liecina mūsu rīcībā esošā informācija. Savukārt jaunās digitālās TV tapšanu neoficiāli avoti saista ar kārtējo Andra Šķēles shēmu.
Vienlaikus ir zināms, ka LTV 7. kanāls, kas uzskatāms par veiksmīgu produktu, jo pārraida virkni interesantu raidījumu, tai skaitā – sporta spēles, pievienosies „Lattelecom” digitālās televīzijas projektam un no nākamā gada nebūs vairs pieejams analogajā apraidē.
Kasjauns.lv no kompetentiem avotiem kļuvis zināms, ka darījums ar „Lattelecom” varētu būt saistīts ar jau minētās 1,5 miljonus latu lielās subsīdijas piešķiršanu Latvijas Televīzijai. Tādējādi LTV ģenerāldirektors Edgars Kots netieši veicina jaunās digitālās TV konkurētspēju tirgū, pret ko ļoti iebilst valsts komerctelevīzijas.
Turklāt Kots jau ir paziņojis, ka Latvijas Televīzija no 2010. gada 1. marta nolēmusi arī LTV1 pilnībā pārslēgt uz ciparu virszemes apraidi un pārtraukt to raidīt ar līdzšinējo analogo tehnoloģiju, ziņo LETA.
"Pie pašreizējā budžeta, kur mūsu budžets ir mīnus 1,2 miljoni latu, lūgsim Nacionālo radio un televīzijas padomi atbalstīt lēmumu, ka no 1. marta LTV1 un LTV7 ir tikai jaunajā digitālajā apraidē," sacīja Kots. Viņš apstiprināja, ka ar šo lēmumu LTV atsakās no agrākās ieceres saglabāt LTV1 raidīšanu analogā virszemes tehnoloģijā uz iespējami ilgi laiku līdz pat Eiropas Savienības nosacītā pilnīgās pārslēgšanās uz ciparu apraidi termiņam - 2012. gadam.
50 000 - 220 000 mājsaimniecību paliks bez TV
Tiek lēsts, ka 1. martā pēc pārejas uz ciparu apraidi bez iespējām skatīties virszemes televīziju varētu palikt aptuveni 50 000 mājsaimniecību. Šādus faktus minēja Nacionālo radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece, atsaucoties uz pašvaldības savāktiem datiem par ģimenēm, kas pieprasījušas maznodrošināta statusu. Aptuveni 220 000 mājsaimniecību - galvenokārt laukos, nomaļās mājās un viensētās un citās vietās ārpus kabeļtelevīzijas sniedzamības - šobrīd skatās analogu ētera televīziju. Tie veido 27% no Latvijas mājsaimniecību kopējā skaita un būs vienīgie, kurus tieši skars televīzijas tehnoloģiju maiņa.
Pārejot uz virszemes ciparu apraidi, televīziju ārpus kabeļtelevīziju tīklu pārklājuma varēs skatīties tikai ar specifisku aparatūru. Lai laukos varētu skatīties televīziju, būs nepieciešama vismaz 35-40 latu vērta aparatūra.
Nepērkot ciparu virszemes televīzijas dekoderu vai satelīttelevīzijas ierīces, bezmaksas Latvijas programmas varēs skatīties, maksājot "Lattelecom" dekodera nomu - 1,98 latus mēnesī.
Lai nodrošinātu vismaz dažu Latvijas kanālu skatīšanos, maksājot tikai vienu reizi, ir iespējams nopirkt "Lattelecom" dekoderi par 39 latiem vai arī satelīttelevīzijas iekārtu tirgotāja "Unisat" virszemes televīzijas dekoderi par 35 latiem, ziņo LETA.
Kamēr Kots abus LTV kanālus gatavo pārejai uz ciparu apraidi, jaunās digitālās TV tapšanu neoficiāli avoti saista ar kārtējo Andra Šķēles shēmu.
Lai atdotu Šķēlem 10,4 miljonu dolāru parādu, ievieš ciparu TV?
Kasjauns.lv jau ziņoja, ka ciparu televīzijas projekta ieviešanas sāls ir 10,4 miljonu ASV dolāru parāds Tautas partijas priekšsēdētājam Andrim Šķēlem.
Ciparu TV ieviešanas projektā iesaistītais uzņēmums "Hannu Digital" (HD) parādu Šķēlem varētu atdot tikai gadījumā, ja no digitālajā televīzijas ieviešanas krimināllietā iesaistītā uzņēmuma "Kempmayer" pārpirktajām iekārtām atrastos pielietojums un tās nestu ienākumus. Lai tas tā būtu, HD vajadzēja vai nu kļūt par ciparu TV ieviesēju, vai partneri, ziņoja laikraksts „Diena”.
Risinājums tika atrasts sadarbībā ar "Lattelecom", kuru vada Šķēlem piederējušajā "Ave Lat grupā" savulaik strādājušais Juris Gulbis. Tieši Latvijas lielākais sakaru operators ieguva tiesības ieviest ciparu TV.
Firmu "HD" vada Gintars Kavacis, kurš ir arī daļējs tās īpašnieks. Ar Šķēles vadīto Tautas partiju Kavaci saista ziedojumi - 2002. gadā, pirms 8. Saeimas vēlēšanām, četras ar Kavaci pastarpināti saistītas firmas TP ziedoja kopā 23 000 latu.
Šķēle kategoriski noliedz saikni ar tiesā izskatāmo digitālās TV krimināllietu. Tiesā uz apsūdzēto sola sēž 20 personas, viņu vidū ar Šķēli saistītie.
Valsts kontrole apšauba „Lattelecom” uzvaru konkursā
Valsts kontrole (VK) nesen kā publicēja atzinumu, kurā apšaubīts gan Satiksmes ministrijas pirms gada rīkotā konkursa par ciparu TV ieviešanu godīgums, gan paustas bažas, ka līdz ar to ciparu TV ieviešanas izmaksas sadārdzinātas par 3,8 miljoniem latu. Apšaubītajā konkursā pērn decembrī uzvarēja "Lattelecom", kas ciparu TV piedāvāja ieviest sadarbībā ar HD. Nepilnu četru miljonu latu sadārdzinājumu VK pamato ar HD iesaistīšanu, tas ir, no VK atzinuma izriet - ja HD vietā ciparu apraidi Rīgā un apkārtnē nodrošinātu VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), izmaksas būtu lētākas.
Valsts kontroles bažas par konkursa godīgumu saistītas ar faktu, ka tā nolikums, iespējams, speciāli rakstīts tā, lai bez HD pakalpojumiem nevarētu iztikt. Proti, nolikums prasīja, lai uzvarētājs īsā laikā nodrošina ciparu TV apraidi Rīgā un tās apkārtnē. Firma, kas to varēja izdarīt, bija HD. Tādējādi SM izsludinātā konkursa uzvarētājs varēja būt dalībnieks, kuram ar HD ir vienošanās par sadarbību. Konkursa norises brīdī tāds bija "Lattelecom".
Kasjauns.lv/Foto: LETA
