Krievija ir sapratusi, ka paļaušanās tikai uz savām ostām ir utopija
Krievija ir sapratusi, ka paļaušanās tikai uz savām ostām ir utopija. Tādēļ Latvijas ostu kapacitāte ar 60 miljoniem tonnu, kuras mums ir pašlaik, ir pievilcīga.
Tā intervijā žurnālam "Kapitāls" norāda Rīgas vicemērs, bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC).
"Pirms krīzes, kad naftas cena bija ārkārtīgi augsta, Krievijas puse skaidri definēja, ka attīstīs infrastruktūru uz savām ostām un centīsies nodrošināt visu. Pašlaik viņi saprot, ka tā ir utopija, ka to nav iespējams realizēt - uzbūvēt pievadceļus, dzelzceļu un visu pārējo nepieciešamo. Tādēļ Latvijas ostu kapacitāte ar 60 miljoniem tonnu, kuras mums ir pašlaik, un līdz pat 80-100 miljoniem tonnu papildu kapacitāte, par kādu varam palielināt pārkraušanas apjomus, ir pievilcīga," skaidro politiķis.
Turklāt Ustjluga un Sanktpēterburga nespēs pilnībā apkalpot visu kravu plūsmu. Ustjluga pašlaik nespēj nodrošināt pietiekamu iegrimi "Panamax" tipa kuģiem.
"Otrkārt, pat ja viņi padziļinās šīs ostas, tas būs ļoti dārgi, lai to visu uzturētu. Naftas produktiem viņi nodrošinās nepieciešamo apjomu. Taču konkrētajā Ustjlugas ostā problēma ir tā, ka tās tuvumā esošā grunts ir tāda, ka tā regulāri būs jātīra - tā ir daudz sliktāka nekā pie mums," akcentē Rīgas pašvaldības pārstāvis.
Savukārt Sanktpēterburga vēsturiski neesot izveidojusies par tādu ostu, "kuru varētu salīdzināt ar Hamburgu". Tā atrodas pašā pilsētas centrā, kas Sanktpēterburgai rada daudz problēmu.
Kā stāsta Šlesers, viņam ir saglabājušās labas attiecības ar Krievijas transporta ministru Igoru Levitinu, ar kuru apspriesta stratēģija, kā veidot transporta koridoru Rīga-Maskava. Tajā varētu tikt iesaistīts ne tikai Krievijas dzelzceļš un "Latvijas Dzelzceļš", bet arī Maskavas un Rīgas pašvaldības, pirmkārt, Rīgas brīvosta.
