Pierādīšu: dziedāt korī ir tik forši!
Koris pirmdienu un ceturtdienu vakaros ir mana meditācija, kas palīdz atslēgt saspringtās domas un vairot pozitīvo enerģiju.
Atzīšos, arī es korī sāku dziedāt gadā, kad bija gaidāmi Dziesmu svētki. Mežaparka lielā estrāde, nedēļa prom no mājām, dzīvojot kādā Rīgas skolā, un tik daudzreiz pārrunātā kopības izjūta man, 9. klases skolniecei, šķita ļoti vilinoša. Tā arī saslimu ar dziedāšanu un atklāju, ka katrs mazais koncerts, tuvāks vai tālāks brauciens un pat ikdienas mēģinājumi piešķir manai dzīvei tik daudz krāsu un emociju. Domājot, kādēļ korī dziedu jau tik daudz gadu, saskaitīju sešus būtiskus iemeslus.
JAUNI DRAUGI
Gribot negribot, tiekoties vismaz divreiz nedēļā, tuvāk iepazīsties arī ar citiem kora dziedātājiem. Tā kā dziedāšana reizēm prasa diezgan lielas pūles, brīžos, kad šķiet – viss, šī dziesma man nav pa spēkam, dziedāt nemāku un koris jāpamet, vienmēr kā atbalsts ir citi dziedātāji. Viņi mani redzējuši gan smejam un jokojam, gan raudam. Zinu, ka uz viņiem var paļauties, jo korī nemaz nav iespējams dziedāt, ja pēc rakstura esi viltīgs vai nepatiess.
TRADĪCIJAS
Kad mainot dzīvesvietu, vajadzēja mainīt arī kori, viens no svarīgākajiem kritērijiem bija kora tradīcijas, jo esmu pārliecinājusies: ja korī ir daudz kopīgu pasākumu arī ārpus koncertiem un tradicionālajiem mēģinājumiem, tad kolektīvs ir ļoti draudzīgs, atvērts un pozitīvs. Jauniešu koris “Vecrīga” nelika man vilties. Tā jaunieši ik vasaru dodas nedēļu ilgā riteņbraucienā pa Latviju, regulāri rīko pirtis un pat tematiskās māju ballītes. Turklāt arī katrs koncerts un pat ikdienas mēģinājums nav formāls pasākums, bet gan pilns prieka, smaidu un enerģijas.
AIZMIRŠANĀS
Šo īpašību jo īpaši novērtēju pēdējā gada laikā, kad atkal un atkal izmēģinu kādas no stresa mazināšanas metodēm. Bet, iedziļinoties nošu lapās, visas domas koncentrējot uz dziedāšanu un pareizu elpu, ikdienas nebūšanas patiesi aizmirstas. Kaut arī tikai uz divām stundām, bet nokļūsti citā realitātē, un pēc mēģinājuma atgriešanās ikdienā vairs nešķiet tik drūma.
ATBALSTS GRŪTĀ BRĪDĪ
Regulāri tiekoties mēģinājumos, kora kolēģiem pat nav jājautā, kā viņiem klājas, jo patieso noskaņojumu var nojaust jau no sejas izteiksmes. Ja redzam kādu sevišķi sašļukušu, bez vārda runas visi kopīgi pēc mēģinājuma pošamies uz krogu. Reizēm, kad iekarstam, izstaigājam vairākus krogus, beigās gan izdziedamies, gan izdejojamies. Tādos brīžos nav svarīgi, ka nākamā ir darbdiena un modinātājpulkstenis zvanīs jau pēc četrām stundām. Mēs priecājamies, lai kopīgi vairotu pozitīvo enerģiju, jo mūsu atbalsts kolēģim, kurš ilgstoši meklē darbu, kuram pēc Jaunā gada kārtējo reizi samazināta alga vai arī kurš jūt, ka viņa esošā darba vieta ir gluži kā uz atombumbas uzsēdināta, ir ļoti noderīga. Nav pat par problēmām jārunā, jo arī kopā būšana nomierina.
LĒTS BRĪVĀ LAIKA PAVADĪŠANAS VEIDS
Arī šis ir būtisks aspekts šajos tik ekonomiski grūtajos laikos. Salīdzinoši – kora mēneša maksa ir mazāka nekā viens rēķins pēc kārtīgām pusdienām kafejnīcā.
VĒLME NEMITĪGI PILNVEIDOTIES
Jo ilgāk dziedu, jo vairāk pārliecinos, ka vēl ir ļoti daudz lietu, ko vajag iemācīties un sevi pilnveidot. Kā zināms, pilnveidošanās katram ir viena no svarīgākajām motivācijām. Šo gadu korī sākām ar jauniem izaicinājumiem: gatavosim muzikālu uzvedumu, piedalīsimies vairākos aizraujošos koncertos, bet jau vasaras sākumā plānojam dziedāt Latgales dziesmu svētkos, kas šogad notiks Daugavpilī.
Piekritīsiet, ir taču vērts dziedāt, vai ne? Ja arī tev gribas gūt daudzas pozitīvas emocijas un pievienoties mūsu draudzīgajam bariņam, arī tu vari dziedāt korī “Vecrīga”!
Kintija Bulava/Foto: Rojs Maizītis