Jaunā gada pirmajā nedēļā nācās secināt, ka dzimtās valsts izdomas spējas esam novērtējuši par zemu. Likās, ko nu vēl var sadomāt... Var!
Tātad būs jāmaksā 26% iedzīvotāju ienākumu nodoklis par jebkuru dāvanu, kuras vērtība pārsniedz 1000 Ls, ja vien apdāvināšanās nenotiek vistuvāko radinieku saimē. Ja dāvanu jums pasniedz brālēns vai dievs nedod krusttēvs, jums jau ir jāmaksā nodoklis. Ja neskaita patīkamo atklāsmi, ka valsts izlēmusi, ka tā vislabāk orientējas pilsoņu ģimenes lietās, valsts arī sagādājusi ir jaunu izklaidi vispār. Iedomājaties, ka jums pasniedz apaļā jubilejā vai lielos svētkos dāvanu. Neapšaubāmi jauks brīdis, tomēr labāk neaizmirstiet sveicējiem apjautāties, cik tad dāvana maksājusi (vai vēl labāk – palūdziet čeku). Jo nevar taču zināt, vai par saņemto nav jāmaksā nodoklis. Vecā paraža plēst dāvanām nost uzlīmētas cenas atmirs. Ģeniāli.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka valdība strādā aktīvi un ar vērienu – tai pietiek laika iedziļināties arī visai specifiskās problēmās. Piemēram, nākamnedēļ, 12.janvāra sēdē, ministru kabinets spriedīs par Ārlietu ministrijas sagatavot ziņojumu „Par Kataras Valsts iesniegtajām atrunām, pievienojoties 1979.gada 18.decembra Konvencijai par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu”. Nu, skaidra lieta, ka mums jābūt lietas kursā, kas tajā Katarā ar sieviešu diskrimināciju notiek...
Viena no aizvadītās nedēļas intriģējošākajām ziņām – izskatās, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ir nolēmis atteikties no nopietnas kandidēšanas premjera posteni. Tikai tā var izskaidrot viņa izrunāšanos intervijā aģentūrai BNS. Teiksim tā: tas, ka tāds atpazīstams un ietekmīgs politiķis kā viņš atklāti kritizē Latvijas dalību militārajās operācijās Irākā un Afganistānā, ienes tikai svaigumu diezgan jau nīkulīgajā diskusijā (ja tāda vispār ir) par mūsu attiecībām ar NATO partneriem. Tas, ka redzams politiķis un amatpersona iestājas pret karu Irākā un Afganistānā, nav nekas ārkārtējs arī Vācijā, Lielbritānijā vai ASV. Ja pavisam subjektīvi – es Lembergam piekrītu, bet... Nu, kāpēc ir jāsarunā paralēli, ja tā var teikt, tādas rupjības amerikāņiem, pēc kuriem viņam premjera krēsls „nespīd”. Piemēram, izteikums par to, ka heroīnu Afganistānā izvedot ar amerikāņu helihopteriem. Nu, kas tas tāds?! Tas, ka Rietumi netiek galā ar vietējo narkobiznesu, ir fakts, bet izvirzīt tik pliekanu apsūdzību par Rietumu līdzdalību? Skaidrs, ka Latvijas partneri NATO nekad nepieļaus, ka par premjeru kļūst cilvēks, kurš ir gatavs Radioastronomijas centru izīrēt kaut Krievijas izlūkdienestam, ja, redz, amerikāņi neīrējot. Lembergam vajadzētu saprast, ka, teiksim, Polija kā NATO dalībvalsts nedrīkst izīrēt Krievijai kaut kādu militāro infrastruktūru, kas saglabājusies vēl no Varšavas pakta laikiem, tikai tāpēc, ka pašai šos objektus vairs nevajag. Citiem vārdiem sakot, Ventspils mērs savos šodienas izteikumos ir bijis izteikti provokatīvs. Žēl. Tas, ka daļai Latvijas sabiedrības, „pateicoties „ Starptautiskajam Valūtas fondam, ir zināma alerģija pret ASV, nenozīmē, ka Lembergam vajadzētu mēģināt šo alerģiju izmantot šādi, jo ieguvumu viņam kā politiķim būs mazāk nekā zaudējumu.
Bankrotēsim par spīti kredītiem?
Jaunais gads iesācies ar jauniem kolorītiem izteikumiem un interesantiem faktiem. Par aizvadītās nedēļas spilgtāko citātu esmu izvēlējies uzņēmēja Jāņa Ošleja teikto žurnāla „Rīgas laiks” šā gada pirmajā numurā: „Latvijā pēdējā gada laikā tika likvidēti 44 000 darba vietu valsts sektorā un 189 000 privātā biznesa darba vietu. Nu mazākam skaitam Latvijas privātajā biznesā nodarbināto proporcionāli jāapmaksā lielāks skaits valsts ierēdņu un vēl bezdarbnieku armija”. Jautājums, vai tas vispār ir iespējams.
Savukārt par nedēļas interesantajiem faktiem esmu izvelējies divus no izdevumu „The Economist” šā gada pirmā numura. Kungi, dāmas mūs sāk apsteigt! No 8 miljoniem jaunu darba vietu, kas radušās Eiropas Savienībā kopš 2000.gada, 6 miljonus pārņēmušas daiļā dzimuma pārstāves. Eksperti arī norāda, ka 2010.gada pirmajos mēnešos tiks sasniegts simboliskais brīdis, kad sievietes kļūs par dominējošo daļu ASV darba tirgū, pārsniedzot 50% no nodarbināto īpatsvara. Jau 2011.gadā sieviešu – studentu skaits ASV augstskolās par 2,6 miljoniem pārsniegs vīriešu – studentu skaitu. Un vēl: ik gadu Spānijā ļaudis iztērē 12 miljardus eiro dažādām loterijām – gandrīz tikpat daudz, cik Spānija atvēl zinātnei...
