Turaidas pilij draud izpārdošana

2007. gada 17. maijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu nr. 288, ar kuru visas Turaidas muzejrezervāta ēkas no muzeja eksponātiem pārvērta par „vienkāršiem” nekustamajiem īpašumiem. Ja līdz tam muzejrezervāta ēkas – pils, torņi, muižas ēkas, baznīca, pirtiņa skaitījās kā muzeja eksponāti un kā atsevišķas vienības nebija ierakstītas zemesgrāmatā, tad nu tas ir izdarīts un tās var „izlikt” nekustamā īpašuma tirgū.

Pēc būtības tas jau nav nekas slikts, bet, iedziļinoties dokumentā, rodas šaubas, ka Turaidas muzejrezervāts saglabāsies kā vienots veselums, jo tagad Turaidas pils un muižas ēkas vairs nav Kultūras ministrijas, bet gan Finanšu ministrijas pārraudzībā esošās valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” manta.

Pirms divarpus gadiem Turaidas pils ēkas visai dramatiski tika nodotas Finanšu ministrijas īpašumā. Toreizējā kultūras ministre Helēna Demakova visus ministrijas nekustamos īpašumus atdeva „Valsts nekustamajiem īpašumiem”, neņemot vērā speciālistu iebildumus.

2007. gada pavasara beigās pie kultūras ministres viesojās arī Turaidas muzejrezervāta vadība un nevalstiskās organizācijas, kurām rūp muzeja liktenis. Kāda sanāksmes dalībniece kasjauns.lv par šo tikšanos stāsta:

„Es pirmo reizi dzirdēju, ka ministrs tik dramatiski varēja kliegt uz savu padoto – Turaidas muzejrezervāta direktori Annu Jurkāni, kura centās iebilst, ka muzeja ēkas nedrīkst pārvērst par prastiem nekustamajiem īpašumiem.”

Demakova, neieklausoties pretargumentos, visas TMR ēkas atdeva Finanšu ministrijai.

Iedarbināts ierocis Turaidas muzejrezervāta iznīcināšanai

Tikko izplatītajā Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājas Ilzes Krastiņas vēstulē teikts: „Tagad esam spiesti maksāt nomas maksu paši par saviem eksponātiem 338 000 latu gadā. Visi lūgumi samazināt nomas maksu ir palikuši bez rezultātiem. Es uzskatu, ka tas ir finansiāls ierocis muzeja iznīcināšanai. Ja pieskaita to, ka ir nesaprātīgi samazināti līdzekļi muzeja darbinieku algošanai, varam secināt, ka drīz var realizēties ieceres ielaist mūsu kultūras pērlē sveštautiešu naudas maisus.”

Ļoti neloģiska ir arī šīs nomas maksas ceļošana no vienas kabatas uz otru – Kultūras ministrija 338 222 latus pārskaita Turaidas muzejrezervāta kontā, no kura tie atkal automātiski tiek pārskaitīti Finansu ministrijas pārraudzībā esošajiem „Valsts nekustamajiem īpašumiem”.

TMR Atbalsta biedrības sekretāre Inese Berga teic, ka šāda naudas kustība ir organizēta tikai tādēļ, „lai būtu darbiņš bankām”.

Berga saka: „Situācija ir skarba. Ja „Valsts nekustamie īpašumi” nespēj apsaimniekot vai netiek galā ar saviem īpašumiem, tad viņi ir tiesīgi tos pārdot.” Tātad var rasties situācija, ka Turaidas pils var nonākt izsolē.

Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrība rīkojumu par pils pārvēršanu par „vienkāršu” nekustamo īpašumu ir centusies pārsūdzēt tiesā, bet bez rezultātiem. Administratīvā tiesa biedrības pieteikumu atteicās pieņemt, jo Ministru kabineta rīkojums neesot administratīvais akts. Savukārt Satversmes tiesa biedrības konsticionālo sūdzību nepieņēma, jo tā ir pārliecināta, ka Ministru kabineta rīkojums tomēr ir administratīvais akts.

Šādu situāciju par absurdu uzskata bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tiesību doktors Aivars Endziņš, kurš Turaidas muzejrezervāta patriotus aicina pēc palīdzības vērsties pie Valsts prezidenta.

Uz kraha robežas

Jāteic, ka Turaidas muzejrezervāta darbība ir apdraudēta arī nepietiekamā finansējuma dēļ. Šogad valsts dotācija muzejrezervāta darbības nodrošināšanai ir tikai 55 539 latu liela. Par šo naudu ir jāalgo ne tikai darbinieki, bet arī jānodrošina darbība 33 muzeja objektos, sākot no pirtiņas un beidzot ar pils trīsstāvu Ziemeļu torni.

Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrības vadītāja Krastiņa raksta: „Tagad mūsu priekšā ir grūts uzdevums – glābt muzeju no sabrukuma, ko nav izraisījusi dabas stihija, bet cilvēki.”

Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne muzejā notikušajā Zvaigznes dienas pasākumā 9. janvārī pauda:

„Muzejs ir kā Latvijas valsts protokola sastāvdaļa un reprezentācijas vieta, kurā viesiem tiek stāstīts par tautas vēsturi un notikumiem līdz pat mūsdienām. Turaidas muzejrezervātam nepietiek ar Valsts piešķirto finansējumu, kas šobrīd ir krasi samazināts un nenosedz maksājumus par elektroenerģijas patēriņu, apsardzi, videonovērošanu, apkuri, ēkām un teritoriju. Tas radies rezultātā, kad muzejam jāmaksā nomas maksa akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi”. Valsts nepilda Muzeja likumu, kas nosaka, ka muzejam ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļus kultūrvēsturisku, tēlotājmākslas un citu nacionāli nozīmīgu projektu programmu īstenošanai. Turaidas muzejrezervāts, kas glabā nacionālās bagātības, valstij jāfinansē no budžeta, paredzot līdzekļus muzeja ēku uzturēšanai, restaurēšanai, telpu īrei un citiem izdevumiem.”

Elmārs Barkāns/Foto: turaida-muzejs.lv