Ko mēs īsti ēdam?
Sabiedrība

Ko mēs īsti ēdam?

Jauns.lv

Vakar darbā sekretāre izskrēja cauri kabinetam, skaļi saucot: “Atvests medus! Kam vajag, ejat pirkt!”

Ko mēs īsti ēdam?...

It kā īsti laikā, jo mans podiņš mājās gandrīz jau “iztukšītis”, tomēr mans mūžīgais aizdomīgums teica – STOP! Puisim klūgu grozā saliktas kādas desmit puslitra burciņas ar griķu, viršu, pļavu ziedu, pavasara medu, viens – pavisam šķidrs, un tas ziemas laikā! Kaut kā par daudz visa kā... Saimnieks redzot manu mulsumu, vedina medu garšot, ko arī izdaru. Mutē paliek tāda jocīga salkana pēcgarša. Vai tas maz īsts medus? Taču citas pircējas par mani iesmej, priecīgas iepērk, un tad nu arī es viņām līdzi.

Mani ar medus burku rokā redzot, viena no mūsu meičām ierunājas, ka izlēmusi turpmāk savu organismu vairs nepiesārņot ar sliktu pārtiku. Kā mēs domājam, kas, piemēram, no lielveikalos nopērkamā ir veselīgs? Ko vispār ēst? Viņai, piemēram, nenormāli garšo rieksti, bet nu uzzinājusi, ka tie ir “šausmīgi” kaitīgi, jo nez cik gadus tiekot uzglabāti un vēl nez ar kādām vielām apstrādāti. Tā nu “uz nervu pamata” nopirkusi dikti jau ekoloģisku riekstu kokteilīti, par visai niecīga izmēra paciņu samaksājot teju četrus latus! Sēžu un šausminos. Sarunā iesaistās nākamā, kurai sava pārliecība. Viņas piegājiens vienkāršs – tā kā mūsdienās vairs nav iespējams izsekot, kur un kā aug burkāni, bietes un kartupeļi, viņa neapgrūtina sevi ar domām par ekoloģisko, bioloģisko vai veselīgo pārtiku. Viņa domā tikai par vērtīgajām vielām, ko katrs produkts spēj dot. Viņas vienīgais, dzelžainais princips – nepirkt dārzeņus un augļus lielveikalā, kur tie visi tiek uzglabāti saldētavā, kā dēļ tie vienkārši “nomirst”. Tie jāpērk tirgū no zemniekiem!

Savukārt man, kurai vienmēr par visu ir aizdomas, nekad nav bijusi ticība, ka zemnieku tirdziņos visi gurķi, dilles un tomāti ir tikai pašu audzēti. Man kādreiz ir doma – ņemšu un aizbraukšu apskatīties, vai tiešām ziemas vidū kā pašmāju izliktie tomāti, zaļi kastēs salikti, nevis no Spānijas atvesti. Kur tad ir tās milzu siltumnīcas, kurās cauru gadu dīgst un aug dilles un spināti? Tad jau būtu tādā cenā, it kā tos klātu smalks zelta pulverītis...

Kas to būtu domājis, ka tik dažādas emocijas var uzjundīt viena nieka pļavas ziedu medus burciņa ar baltu aizskrūvējumu vāciņu. Vienai – pilnīgu neizpratni, otrai – pilnīgu paļāvību, trešajai – pilnīgu aizdomīgumu!

Aiva Alksne