Skolēniem piedāvā Staļina lēģera šausmas
Vairākiem desmitiem Latvijas jauniešu šajās dienās jāpārdzīvo Staļinlaika šausmas un pazemojumi padomju „gulaga” nometnes bunkurā pārdesmit minūšu brauciena attālumā no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas.
Jaunieši rīkļurāvēju un suņu uzraudzībā
Ierodoties padomju militāristu atstātajā bunkurā, jauniešiem ārpusē jāatstāj mobilie telefoni, savukārt moderno drēbju vietā viņiem pavēl ietērpties politieslodzīto „pufaikās”. Tad skolēni kopā ar skolotājiem četras stundas pavada improvizētā Staļina laika nometnē, strādājot mežā, cērtot malku, gatavojot sev maltīti un mēģinot izdzīvot, saglabājot pašcieņu un mīlestību pret brīvību. Mācību stundas beigās notiek politieslodzīto vakariņas (ar ūdeni un „ķieģelīti”), kuru laikā studenti ar pedagogiem diskutē par padomju laika bunkura pieredzi.
Četras stundas „trimdā izdzītos” jauniešus nemitīgi pavada „gulaga” uzraugu tērpos ietērpto aktieru nikni uzbrēcieni krievu valodā, kā arī vilku suņu rejas, kas uzrauga uz laiku par lēģeri pārtapušo bunkuru.
Eiropas Komisija 400 studentus aizsūta uz „gulagu”
Tāds ir Eiropas Komisijas atbalstītā vēstures projekta skolu jauniešiem „Deportācijas diena: atgriešanās vēsturē” īss scenārija atstāstījums. Projekta ietvaros 400 dažādu Eiropas Savienības valstu skolu un universitāšu studentiem ir dota iespēja uz savas ādas izbaudīt to, kas bija jāpārdzīvo komunistiskā režīma upuriem.
Atšķirībā no tā, kas bija jāpiedzīvo mūsu vecākiem un vecvecākiem, šī padomju lēģera šausmas drīz vien beidzas, jo tā improvizētā darbība noris 1953. gada martā, kad nomira Staļins.
„Lēģera kursa” noslēgumā „ieslodzītie” tiek sadzīti bunkurā un viņiem tiek paziņots gan par „mīļotā” Staļina nāvi, gan izsludināto amnestiju. Pēc politieslodzīto vakariņām skolēni un studenti tiek palaisti brīvībā, lai viņi savos skolas solos turpinātu apgūt vēstures mācības.
Izglītības projekts katrai skolēnu vai studentu grupai notiek vienu dienu un tā ilgums ir sešas stundas, no kurām četras stundas jauniešiem jāpavada stingrā padomju konvoja uzraudzībā. Viņiem ir aizliegts iebilst padomju cietumsargiem un bez atļaujas spert kaut vai vienu soli ārpus ieslodzīto ierindas.
Vēstures stundas vietā deportācijas diena
Deportācija beidzas līdz ar neatkarību
Ja Rietumeiropas studentiem šī dzīvās vēstures stunda atklās vēl nezināmas vēstures lappuses, tad Latvijas iedzīvotājiem tas nav nekāds jaunatklājums. Arī pie mums Liepājā – Karostas cietumā norit līdzīgas vēstures stundas. Vienīgā atšķirība ir tā, ka Lietuvas „gulaga nometne” ir izglītības projekts, kurā var piedalīties tikai skolu jaunatne un tas nav šovs, uz kuru var nopirkt ieejas biļetes.
Jāteic, ka šis izglītības projekts Krievijā ir izpelnījies tik pat asu nosodījumu kā Edgara Šņores dokumentālā filma „Padomju stāsts”. Krievi apgalvo, ka komunistisko zvērību atspoguļojums izkropļo Krievijas vēsturi.
Tā kā projektā var piedalīties tikai ierobežots skaits studentu, tad no Latvijas „gulaga” mācību stundās piedalās tikai Salaspils un Ērgļu vidusskolēni.
„Deportācijas diena: atgriešanās vēsturē” noslēgums paredzēts 11. martā, kad Lietuvā atzīmēs 20. gadadienu kopš šīs valsts Augstākā Padome pieņēma neatkarības deklarāciju, kas bija apliecināja lietuviešu vēlmei izstāties no PSRS „tautu cietuma”.
„Lieliska pieredze”
Kauņas universitātes studente Giedre Gelšvartaite pēc”gulaga skolas” piedzīvojuma teica:
„Manuprāt šī ir ļoti interesanta programma, kas palīdz iegūt interesantu vēsturisko pieredzi. Kaut gan nebija īpaši bail, jo zināju, ka tas ir teātris, bija iespēja sajust to, ko nozīmē zaudēt brīvību. Domāju, ka šī ir lieliska iespēja, lai ārvalstu studentiemi parādītu to, kādi grūti laiki bija jāpārdzīvo lietuviešiem.”
Elmārs Barkāns/Foto:deportationday.eu
