Dīvainā nedēļa ar Māri Zanderu
Tuvākajās nedēļās beigsies pieteikšanās termiņš vienam no pēdējo gadu lielākajiem iepirkumiem.
Valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” gatavojas iegādāties jaunus 34 elektrovilcienus un 23 “dīzeļus”. Projekta kopējā vērtība – 144 miljoni latu, no kuriem 100 miljonus dod Eiropas Savienība. Projekts savlaicīgs un vajadzīgs, tikai jautājums ir: kādēļ prasības potenciālajiem vagonu piegādātājiem uzrakstītas tik bargas, ka pašmāju uzņēmumi – Rīgas vagonbūves rūpnīca un Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca – pašas klusi atzinušas, ka tām pasūtījums “nespīd”. Protams, var jau teikt, ka mūsējie neko jēdzīgu uzražot nevar, tomēr tik traki nav, turklāt te būtu iespējams kompromiss. Proti, iepirkums paredz, ka uzvarētājiem būs arī tiesības iepirktos vagonus apkalpot 30 gadu termiņā. Ja uzvar ārzemnieki, tad šī apkopšana būs gana dārga, jo viņiem būs jāveido Latvijā nepieciešamā infrastruktūra. Varbūt jēdzīgāk būtu ārzemniekiem, kuri, atkārtoju, gandrīz garantēti uzvarēs, uzlikt pienākumu apmācīt apkalpošanas servisu vietējiem partneriem. Būtu gan mums darba vietas, gan jaunas iemaņas.
Uzmanību! Svarīgs likumprojekts!
Visiem, kuriem ir kāda saistība ar zemi kā īpašumu (lauksaimnieki, mežinieki, citi uzņēmēji), rekomendēju iepazīties valdības interneta mājas lapā ar Ministru Kabineta Komitejas 1.februāra sēdē iekļauto “Zemes pārvaldības likuma koncepciju”. Droši vien, ka šāds likums ir nepieciešams, jo, kā lasām koncepcijā, “Latvijā zemes izmantošanas un aizsardzības jautājumi ir skarti vairāk kā 20 tiesību aktos. Līdz ar to tiesiskais regulējums ir sadrumstalots un nav vienojoša normatīvā akta šajos jautājumos. ... Ir vairāki jautājumi zemes izmantošanas un aizsardzības jomā, kas esošajos normatīvajos aktos nav pietiekami reglamentēti, bet to regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu zemes ilgtspējīgu izmantošanu, piemēram, zemes izmantošanas principi, valsts un pašvaldību loma zemes pārvaldībā. Pašlaik normatīvajos aktos visai sadrumstalotā veidā ir reglamentēts vai arī nav pietiekami noteikts regulējums zemes īpašuma izmantošanai sabiedrības vajadzībām, zemes degradācijas novēršanai, informācijas par zemi nodrošināšanai, zemes kvalitātes vērtēšanai, rezerves zemju izveidei, kā arī zemei nodarītu zaudējumu atlīdzināšanai.”
Attiecīgi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir ķērusies pie darba. Neesmu speciālists, tādēļ man grūti izvērtēt šīs 30 lpp. no zemes lietotāju viedokļa, tomēr, šķiet, interesentiem gan vajadzētu pārliecināties, vai tur nav ierakstīti kādi “brīnumi”.
Mums būs īpaši gudri ierēdņi
Valsts kanceleja paredzējusi Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2007.-2013.gada programmēšanas periodā kopā ar Finanšu ministriju tērēt 3 323 604 latus “atbalstam strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē”, 2 066 020 latus “administratīvo šķēršļu samazināšanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai”, kā arī 2 835 105 latus “publisko pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēmas attīstībai”.
Vai dieviņ.... Gandrīz 10 miljoni, lai valsts pārvalde kļūtu jēdzīgāka. Nemaz nerunājot par to, ka ir zināma skepse par šo miljonu iztērēšanas formām, ir arī, tā teikt, konceptuāli jautājumi. Tātad valsts pārvaldei ir kaut kā īpaši jāpiemaksā? Ar valsts algu nepietiek?
Starp nedēļas citātiem ar “melno humoru” izceļas uzņēmēja Pētera Šmidres teiktais intervijā laikrakstam “Bizness & Baltija” (26.01.2010.). “Jūsuprāt, kādā sfērā šobrīd var labi nopelnīt? – Ar parādu “izsišanu” un “jumta” pakalpojumiem.”
Savukārt par politiku visinteresantāk (manuprāt) izteicās “Saskaņas centrs” līderis Jānis Urbanovičs: “Dombrovskis saprot, ka viņš ir kamikadze, bet neapšaubāmi šis laiks viņu ļoti norūda. Drīz viņš ne tikai skaitīs pantiņus no sagatavotas pozīcijas, bet agresīvi atbildēs uz dažādām provokācijām. Es ļoti ceru uz to, ar visu viņa inteliģentumu un meditāciju” (portāls “Cita Diena”, 26.01.2010.).
