Rimšēvičs stutē Šķēles tēlu
Ir teiciens “miers baro, nemiers posta”, tādēļ varētu jau tikai priecāties, ka, raugi, 4.februārī satikušies politiķis Andris Šķēle un Latvijas bankas šefs Ilmārs Rimšēvičs un norakuši savstarpējo kara cirvi (neatkārtošu daudzos Mākoņtēva skarbos izteicienus par banku kopumā un tās bosu konkrēti).
Rau, Šķēle būšot tik jauks, ka turpmāk vairs neapšaubīs LB kursu uz lata stabilitāti.
Tomēr paveramies uz šo randiņu no citas puses. Kāpēc Ilmārs tādam vispār ir piekritis? Bankas runasvīrs skaidro, ka bankas vadība regulāri tiekoties ar dažādu politisko partiju pārstāvjiem. Nu, tas, ka Rimšēvičs iet runāties ar Saeimas deputātiem, ir dzirdēts un te nebūtu ko iebilst. Tomēr kaut kā nav dzirdēts, ka viņš tā mīlīgi būtu aci pret aci pačalojis ar Jāni Urbanoviču vai, teiksim, Raivi Dzintaru. Kāpēc Dzintaru? Nu, “Visu Latvijai!” reitings nemaz nav tik būtiski zemāks kā Tautas partijai. Ja jau runār ar “dažādu politisko partiju pārstāvjiem”, tad runā ar demokrātiski ar visiem kaut cik vērā ņemamiem.
Tas, ko Rimšēvičs ar šo pačalošanu ir panācis, nav nekas vairāk kā piešķīris svarīgumu vienas ne sevišķi populāras partijas līderim, kuram ir ļoti svarīgi publikai demonstrēt, ka ar viņu rēķinās, ka viņš ir ietekmīgs utt.
Māris Zanders
