Tīrie brīnumi!
Šķiet, ka tik ilgi jau dzīvo šajā pasaulē, ka visu jau zini un proti, taču ikdiena joprojām spēj pārsteigt ar jaunām, pārsteidzošām lietām.
Lai arī ikdienā ēdiena izvēles ziņā esmu diezgan askētiska, taču draugu lokā man ļoti patīk nogaršot jaunas un eksotiskas lietiņas. Viens ir brīnumainas ēdmaņas izbaudīt “Vincentā”, taizemiešu vai itāļu restorānā, bet gluži kas cits – kaut ko pilnīgi jaunu un neredzētu atklāt draudzenes katlā. Visas taču skatāmies vienus un tos pašus pavāru šovus un lasām vienas un tās pašas pavārgrāmatas, tāpēc novitāte vienmēr ir kaut kas absolūti radošs vai kādas pilnīgi jaunas informācijas vai produkta rezultāts.
Tātad vakar vairākas meičas bijām pie draudzenes pusdienās. Viņas sejas izteiksme liecināja – gaidāms pārsteigums. Nudien, nobaudījām ko tādu, kas līdz šim nebija likts uz mēles, – lamināriju zupu. Kurš nav kulinārijas stendos redzējis un novaikstījies par eļļā peldošajiem sūnu zaļajiem jūras kāpostiem, taču draudzenes pagatavotajā virumā glīti rotājās neiedomājami gardi kaltēto lamināriju gabaliņi. Izrādās, tādi iegādājami tirgū, esot gan padārgi – 50 latu kilogramā, bet 100 gramu, gluži kā tēja, esot liela čupa, un zupai to vajagot pavisam maz – riktīgi piebriestot. Zivs gabaliņi, kartupelīši, pāris karošu paštaisītu kabaču ikru no vasarā ieliktas konservu burkas, plus šķipsniņa kaltēto jūras kāpostu, un – zupa gatava! Interesanti un garšīgi. Meiteņu pusdienas patiešām izdevušās!
Aija Kažoka/Foto: Rojs Maizītis
