Krievijas admirālis noliedz kodolatkritumu izgāšanu Baltijas jūrā
BBC. Krievijas Baltijas flotes komandieris noliedzis Zviedrijas medijos izskanējušās ziņas, ka Krievija deviņdesmito gadu sākumā Baltijas jūrā izgāzusi no Liepājas atvestus ķīmiskos ieročus un kodolatkritumus.
Atvaļinātais admirālis Vladimirs Jegorovs, kurš no 1991. līdz 2000.gadam bija Krievijas Baltijas flotes komandieris, apgalvoja, ka Liepājas militārās bāzes bruņojumā nemaz nebija šādu ieroču.
"[Krievijas] flotes spēkiem, kas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā pameta Liepājas militāro bāzi, nebija ķīmisko ieroču, radioaktīvo materiālu vai atkritumu. Turklāt Krievijas spēku izvešana no Liepājas notika šīs valsts attiecīgo iestāžu stingrā uzraudzībā. Tāpēc pat ar lielu vēlēšanos kaut ko noslēpt no viņiem nebūtu bijis iespējams," sacīja Jegorovs.
Zviedrijas Televīzija (SVT), atsaucoties uz žurnālistu veikto izmeklēšanu, ziņoja, ka Krievijas armija deviņdesmito gadu sākumā Baltijas jūrā Gotlandes piekrastē izgāza no Liepājas Karaostas flotes bāzes atvestus ķīmiskos ieročus un kodolatkritumus.
Kā tika skaidrots televīzijas reportāžā, Militārās drošības dienesta MUST rīcībā ir trīs slepeni dokumenti ar informāciju par šiem atgadījumiem.
Pastāv aizdomas, ka no Krievijas armijas kuģiem bīstamās kravas jūrā izgāztas vairākkārt laika posmā no 1991. līdz 1994.gadam, teikts slepenajos ziņojumos, kas datēti ar 1999.gada novembri un decembri, kā arī 2000.gada jūniju.
Zviedrijas aizsardzības spēku amatpersonas par iespējamo bīstamo kravu izgāšanu informējušas tolaik sociāldemokrātu vadīto valdību drošības jautājumiem veltītā sanāksmē, kurā piedalījušies izlūkošanas un muitas dienestu, kā arī ieroču neizplatīšanas un eksporta uzraudzības aģentūras pārstāvji, tomēr nekāda reakcija nav sekojusi.
Ne Aizsardzības un Ārlietu ministrijā, ne premjerministra birojā amatpersonas nespēja atcerēties, ka būtu saņemti ziņojumi par bīstamo kravu izgāšanu.
Atbilstoši televīzijas informācijas avota liecībai viens no prominentākajiem Zviedrijas izlūkiem Bertils Lundīns informāciju Ārlietu ministrijai nodevis neoficiālā kārtā.
Svens Ūlofs Petešons tolaik bija ārlietu ministres Annas Lindas politiskais padomnieks. Televīzija viņam vaicāja, kas Lindai tika pateikts. "Ka krievi Baltijas jūrā modernajos laikos izgāzuši munīciju un ķīmiskos ieročus," viņš atbildēja.
Ministre kļuvusi "ļoti dusmīga" un gribējusi, lai lieta tiktu izmeklēta. Tomēr Aizsardzības ministrija viņai norādījusi, ka pārmeklēt plašus Baltijas jūras apgabalus būtu pārāk dārgi, nezinot precīzu bīstamās kravas atrašanās vietu.
2003.gadā Lindu noslepkavoja kāds garīgi nelīdzsvarots vīrietis.
Tikmēr pašreizējais ārlietu ministrs Karls Bilts, kurš laikā no 1991. līdz 1994.gadam ieņēma premjerministra amatu, ceturtdien paziņoja, ka viņš par notikušo nav bijis informēts.
1994.gadā Bilta valdību nomainīja sociāldemokrāti, kuri atradās pie varas līdz 2006.gadam.
Tajā pašā laikā Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts ceturtdien pieprasījis iepriekšējo valdību locekļiem paskaidrojumus, aģentūrai AFP pavēstīja premjera pārstāve.
Viņa uzsvēra, ka pašreizējā centriski labējā valdība neko "nav zinājusi".
"Tā valdībai ir jauna informācija. Mēs sakām, ka jautājumi adresējami iepriekšējām valdībām," norādīja premjera pārstāve.
Nākamo trešdien Helsinkos paredzēts Baltijas jūras reģiona valstu samits, kurā gaidāma arī Krievijas premjerministra Vladimira Putina piedalīšanās.
Savukārt Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) neizslēdz iespējamību, ka Krievijas karaspēka izvešanas procesā Baltijas jūrā varētu būt nogremdēti militāri konteineri, aģentūrai LETA sacīja ministrijas Preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne.
"Mūsu rīcībā šobrīd nav faktu, kas apliecinātu, ka Zviedrijas televīzijā izskanējusī informācija atbilst patiesībai, tomēr Aizsardzības ministrija neizslēdz iespējamību, ka Krievijas karaspēka izvešanas procesā Baltijas jūrā varētu būt nogremdēti militāri konteineri. Sadarbībā ar Baltijas jūras valstīm mēs vēlreiz precizēsim mums pieejamo informāciju par Baltijas jūrā esošo piesārņojumu. Ja tā rezultātā tiks iegūta jauna, līdz šim nebijusi informācija, mēs attiecīgi vērsīsimies pie valstīm, kuras varētu sniegt detalizētāku informāciju, lai lemtu par tālāku rīcību," norāda AM valsts sekretārs Jānis Sārts.
Vienlaikus AM atzīmē - ir vispārzināms fakts, ka Baltijas jūrā ir daudz piesārņojuma no Pirmā un Otrā pasaules kara. AM ir vairākkārt pievērsusies Baltijas jūras attīrīšanas jautājumam un lūgusi Krievijai un Vācijai informāciju par Baltijas jūrā atstāto piesārņojumu, taču visaptverošu informāciju no Krievijas puses Latvijas AM nav saņēmusi.
LETA
