Latvijas Radio ģenerāldirektors nelikumīgi saņēmis Ls 49 000

Pretrunā ar normatīviem

Prokuroru Jura Jurisa un Jāņa Ilstera "Dienai" stāstītais liecina par vairākām epizodēm, kurās, viņuprāt, ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, proti, ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana.

Šīs epizodes var sadalīt divās grupās, no kurām pirmajā ir tās, kuru dēļ kriminālprocess sākts pret astoņām esošajām un bijušajām Latvijas Republikas amatpersonām - pret toreizējo un pašreizējo Latvijas Radio ģenerāldirektoru Dzintri Kolātu, kurš arī ir galvenais personāžs šajā procesā, bijušo ģenerāldirektoru Aigaru Semēvicu, kā arī Latvijas Radio valdes locekļiem Ilonu Madesovu, Mudīti Grimu, Guntaru Plūci, Jāni Rozenbergu, Dāriju Juškeviču un Gundu Vaivodi.’

Pirmkārt, amatpersonas piemaksas piešķīrušas pašas sev, otrkārt, lēmumi bijuši pretrunā ar normatīviem, jo Latvijas Radio vadība drīkstēja saņemt prēmiju tikai reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas, turklāt prēmijas apjoms nedrīkstēja pārsniegt triju mēnešalgu apmēru. Nav arī neviena dokumenta, kurā būtu pamatots Latvijas Radio prēmiju apmērs, stāstījis Juriss. Prokuroriem arī neesot pārliecības, ka kāds no pienākumiem, par kuriem Latvijas Radio darbinieki varēja saņemt "materiālos stimulus", vispār būtu ārpus viņu tiešajiem pienākumiem. Tāpat KNAB izmeklēšanai esot atstāts jautājums, vai Latvijas Radio saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ienākumi novirzāmi darbinieku materiālajai stimulēšanai, kā tas notika Latvijas Radio gadījumā, vai tomēr ieguldāmi uzņēmumā.

Kolāts saņēmis Ls 49 000

No KNAB pārbaudes prokurori secinājuši, ka summa, ko piecos gados no Latvijas Radio finanšu līdzekļiem prettiesiski saņēmis Kolāts, sasniedz vismaz 49 000 latu. Pārējo toreizējo Latvijas Radio valdes locekļu piecos gados saņemto piemaksu apmērs bija no 3000 līdz 17 000 latu. Kolāts nesniedz komentārus par kriminālprocesa detaļām, jo to nevarot darīt bez procesa virzītāja atļaujas. Tomēr viņš uzskatot, ka visas Latvijas Radio valdes darbības atbilda tā laika normatīviem. Viņš neslēpj, ka NRTP vadību informējis par iespēju nepieciešamības gadījumā pamest amatu, taču tā neesot uzskatījusi šādu soli par nepieciešamu. Kolātam jāpaliek amatā, jo "šajos ārkārtīgi grūtajos un saspringtajos laikos atstāt Latvijas Radio bez vadības būtu bezatbildīgi", norāda NRTP priekšsēža vietniece Dace Buceniece, atgādinot par nevainības prezumpciju. Šajā gadījumā gan būtiski ir tas, ka Kolāts neieņem kuru katru amatu, bet tieši to, ar kuru saistīts arī kriminālprocess, taču procesa virzītāju ziņā būs noteikt, cik ilgi viņš to drīkstēs ieņemt.

Pret esošajiem un bijušajiem NRTP locekļiem Aivaru Berķi, Andri Mellakaulu, Imantu Skrastiņu, Ingrīdu Brigitu Strodu un Dzintru Geku kriminālprocess uzsākts, jo pēc pozitīviem NRTP balsojumiem 2005. un 2006. gadā pie pabalsta piecu mēnešalgu apmērā, atstājot amatu, tika Kolāts, kā arī pie 13 000 latu prēmijas - Semēvics. Abi lēmumi prokuroru ieskatā ir prettiesiski, jo ir pretrunā ar valdības noteikumiem. Toreizējais NRTP priekšsēdis Berķis atzinis, ka viņam esot "pirmā dzirdēšana" par kriminālprocesu un no atmiņas esot pagaisuši arī tā laika notikumi. Viņš neatceroties, ka NRTP būtu bijuši lieli strīdi kādā no abiem strīdīgajiem balsojumiem. Lēmums par Semēvica prēmiju bijis vienbalsīgs, bet pret Kolāta pabalstu balsojuši divi no septiņiem NRTP locekļiem. Geka norāda, ka viņa nobalsojusi pret Kolāta pabalstu, taču NRTP sēdes protokolā nav atšifrēts, kā kurš balsoja, kas NRTP sēdēs esot ierasta prakse. Prokurori nenoliedz, ka no NRTP protokoliem nevar atšifrēt, kurš balsojis pret, kas šķietot neloģiski, tomēr izmeklēšanas uzdevums būs noskaidrot visas nianses.

Savukārt portāls "citadiena.lv" rakstīja, ka KNAB lietvedībā ir kriminālprocess saistībā ar Latvijas Radio un NRTP amatpersonām, tomēr plašākus komentārus birojs nesniedza. Aizdomās turamā statuss nevienai amatpersonai nav uzrādīts.

Kolāts par kriminālprocesa sākšanu piektdien sapulcē informējis arī Latvijas Radio darbiniekus.