Jakāns bažījas par VID IT sistēmas izstrādātāju saistību ar datu noplūdi

Jakāns uzsvēra, ka kopš 1998.gada, kad sākts darbs pie EDS izstrādes un tās darbības nodrošināšanas, VID sadarbības partneris bijis Valda Lokenbaha vadītā AS "Dati", kas vēlāk mainījusi nosaukumu uz "Dati "Exigen Group"".

Pats VID ar programmu izstrādāšanu nav nodarbojies.

Jakāns pastāstīja, cik viņam zināms, tad pēdējā laikā Lokenbahs bieži ticis manīts FM, turklāt šā gada janvārī, laikā, kad viņš bijis atstādināts no VID vadītāja posteņa, VID no finanšu ministra saņēmis uzdevumu izstrādāt plānu, kā rīkoties VID sistēmu apkalpotāja nomaiņas gadījumā.

"Ja tā ir cīņa starp IT kompānijām par ietekmi un tiesībām uzturēt VID sistēmas, tad tas ir nožēlojami," sašutumu pauda Jakāns.

Viņš norādīja, ka pēdējo 12 līdz 13 gadu laikā nekādu līdzīgu negadījumu un datu noplūžu nav bijis.

Informācijas sistēmas pie nodošanas tiek testētas, turklāt 2008.gadā VID noslēdzis līgumu ar "Ernst&Young" par IT sistēmu pārbaudi, un laikā, kad šie darbi veikti, proti, 2009.gadā, Jakāns nav ticis informēts par to, ka sistēmās ir konstatēti būtiski trūkumi.

"Interesanti, ka, pēc [LTV] ziņotā, dati noplūduši tieši laikā, kad es biju atstādināts - no 2009.gada novembra līdz februārim (..) - un, pēc šīm ziņām, "caurums" ticis apzināti veidots pēc kādas augstas VID amatpersonas lūguma (..)" sacīja Jakāns.

"Šādām amatpersonām, manuprāt, nav vietas ne VID, ne civildienestā, bet gan cietumā," uzsvēra Jakāns.

Viņš sacīja, ka nevar uzņemties atbildību par notikušo iestādē laikā, kad to nav vadījis.

Pēc LTV ziņotā, esot noprotams, ka nav iegūta informācija par nodokļu nomaksu, bet gan cita veida informācija, tāpēc visām valsts iestādēm, kas glabā un apstrādā datus, šobrīd vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību notiekošajam.

Pēc Jakāna rīcībā esošās informācijas jau esot uzsāktas visas nepieciešamās pārbaudes gan VID gan FM, kā arī kriminālprocesu sākusi Valsts policija, tāpēc ierēdnis pauda cerību, ka tieši kriminālprocesā tiks atrastas atbildīgās personas un tiks noteikts, vai "caurums" radīts apzināti un kurā laikā tas noticis.

Viņš pauda pārliecību, ka minētais notikums radījis ārkārtas stāvokli ne tikai VID, un personas, kas šādi situāciju radījušas, informējušas par to trešās personas, kā arī nodevušas datus publiskošanai, ir jāsoda.

LETA jau ziņoja, ka no EDS noplūduši 7,4 miljoni dokumentu.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņoja, ka EDS atrasts drošības "caurums", pa kuru trīs mēnešu laikā nezināmas personas ieguvušas apmēram 7,4 miljonus dokumentu 120 gigabaitu apjomā. Noplūdusi ne vien informācija par valsts augstākajām amatpersonām, bet arī uzņēmējiem un citām privātpersonām. "De facto" lēš, ka no potenciālā kaitējuma viedokļa šī ir vislielākā datu noplūde līdz šim Latvijā.

Faktu par informācijas noplūdi raidījumam pavēstīja cilvēki, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA). Šo cilvēku rīcībā 2009.gada pavasarī nonāca informācija, ka EDS sistēmā ir "caurums", pa kuru var iegūt visus EDS datu failus. No 4ATA sarunas ar cilvēku, kurš strādājis pie EDS izveides, esot noprotams, ka "caurums" ticis izveidots pēc ļoti augstas VID amatpersonas norādījuma. Visticamāk, lai vajadzības gadījumā ļautu nemanāmi nopludināt sensitīvu informāciju, norāda 4ATA.

Cilvēku grupa, kas ieguvusi šos datus, esot radīta ar mērķi organizēties vienotai cīņai par labāku Latvijas nākotni. Pašlaik 4ATA galvenā mītne atrodas Lielbritānijā, lai neradītu priekšlaicīgu interesi no Latvijas specdienestu puses. 4ATA kodolu veidojot Īrijas un Lielbitānijas brigādes ar atbalstītājiem un aģentiem Latvijā. Viens no grupas mērķiem esot valsts izzadzēju saukšanu pie atbildības, tāpēc armijas darba grupa strādā pie iegūto datu automātiskas apstrādes un analīzes sistēmas izveides. Tas liek domāt, ka daļa iegūtās informācijas kaut kad var tik publiskota, lai atklātu datus par nodokļu nemaksātājiem, dīvainiem darījumiem, lielām algām vai prēmijām valsts pārvaldes darbiniekiem.

Inspekcija par notikušo datu noplūdi sola veikt pārbaudi. Ja atklāsies nopietni pārkāpumi, varētu sekot iesniegums prokuratūrai.

Raidījuma rīcībā pieejams saraksts ar aptuveni tūkstoš uzņēmumu nosaukumiem, kuru dati varētu būt noplūduši. Raidījuma veidotāji pieļauj, ka šis saraksts varētu nebūt pilnīgs.

Sarakstā redzami tādi uzņēmumi kā "Abonēšanas centrs Diena", Aizkraukles banka, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldes, zemnieku saimniecības, tirdzniecības uzņēmumi, piemēram, "Rimi", dažādas pašvaldības, piemēram, Aknīstes novada pašvaldība, pašvaldību uzņēmumi, slimnīcas un ārstniecības iestādes, dažādas biedrības un klubi, kā arī daudzas privātpersonas.

Pašlaik zināms, ka datus ieguvušie līdz šim slepeno dienestu uzmanības lokā nav nonākuši.

LETA