Dombrovskis skaidros, kāpēc Veismane vēlas noklausīties telefonsarunas
Sabiedrība

Dombrovskis skaidros, kāpēc Veismane vēlas noklausīties telefonsarunas

Jauns.lv

Premjers Valdis Dombrovskis skaidros izskanējušo informāciju par Valsts kancelejas vadītājas Guntas Veismanes interesi noklausīties žurnālistes telefonsarunas.

Dombrovskis skaidros, kāpēc Veismane vēlas noklaus...

Valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne informēja, ka Dombrovskis vēloties klātienē noskaidrot izveidojušos situāciju, un, ja atļaus darba kārtība, amatpersonu tikšanās varētu notikt jau šodien.

Kā ziņots, Veismane apsvērusi ideju par ziņu aģentūras LETA žurnālistes telefonsarunu noklausīšanos un e-pastu pārbaudi, iesaistot tajā Drošības policiju, vakar ziņoja raidījums "De facto".

Par šādu plānu raidījumu informēja Saeimas deputāte un Eiropas lietu komisijas vadītāja Vaira Paegle (PS), jo Veismane par šādu rīcību ar viņu konsultējusies.

Pērnā gada pavasarī starp Valsts kanceleju un Saeimas Eiropas lietu komisiju aizsākās diskusijas par kādu Eiropas fondu projektu. Tā kopsumma bija vairāk nekā seši miljoni latu, kuri paredzēti dažādiem auditiem, pētījumiem, ierēdņu analītisko prasmju stiprināšanai.

Projektu pārrauga Valsts kanceleja. Tikai šo pirmdien Eiropas lietu komisijas sēdē deputāti beidzot detalizēti ieraudzīja konkrētas tāmes un paredzētos izdevumus. Publiskajā sēdē klāt bija arī ziņu aģentūras LETA žurnāliste. Arī viņa, tāpat kā visi citi klātesošie, saņēma Valsts kancelejas sagatavotos dokumentus un dažus no paredzētajiem tēriņiem vēlāk publicēja savā ziņā.

LTV Ziņu dienesta video

Pēc ziņas publicēšanas Paegle saņēmusi īsziņu no Veismanes, kura lūgusi Paegles atļauju iesaistīt Drošības policiju, lai noskaidrotu, kā žurnāliste tikusi pie informācijas. Pēc tam Paegle zvanījusi Veismanei un noskaidrojusi, ka Veismanei esot svarīgi zināt, kas ir viņas nedraugi, un tāpēc viņa lūgšot Drošības policijai izsekot šīs žurnālistes telefona zvaniem un e-pastiem. Paegle šādai rīcībai nav piekritusi, uzskata, ka informācijas atklātība esot ļoti svarīga.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas Eiropas lietu komisija skeptiski vērtē Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanas lietderību valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes celšanai un turpinās rūpīgi sekot, cik efektīvi ES fondu līdzekļi tiks izmantoti Valsts kancelejas iecerētajos projektos.

Deputāti, uzklausot Valsts kancelejas informāciju par ES fondu līdzekļu izmantošanu valsts pārvaldes projektos kopsummā 6,39 miljonu latu apmērā, pauda neizpratni, ka joprojām nav skaidri definētas jomas, kurās plānots veikt valsts strukturālo reformu ietekmes novērtējumu.

Deputātiem izsniegtajā informācijā, teikts, ka no ES fondiem laika posmā līdz 2013.gadam atbalstam strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai tiks izlietoti 1 491 011,63 lati. No šīs summas strukturālo reformu ietekmes novērtējumam piecās jomās katru gadu paredzēts tērēt pa 125 000 latu, kas kopumā veidos 500 000 latu.

LETA