Afganistānas kara veterāni sarūgtināti par valsts neiejūtīgo attieksmi pret viņiem
Šodien ar īpašu piemiņas pasākumu tika atzīmēta pirms 21 gada notikusī PSRS karaspēka izvešana no Afganistānas, tomēr šī kara veterāni ir sarūgtināti par to, ka valsts pret viņiem nav pienācīgi izturējusies, nenodrošinot sociālās garantijas.
Kā aģentūrai LETA norādīja sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis, "diemžēl, ejot laikam un mainoties politiskajām iekārtām, šo karavīru sāpīgā pieredze pamazām izzūd ne tikai no sabiedrības, bet arī Latvijas valsts un amatpersonu atmiņas, atstājot rūpes par veselību viņu pašu ziņā, jo valsts papildu sociālās garantijas nesniedz".
Jau vairāk nekā 20 gadus veterānu atmiņas, fiziskās un psiholoģiskās traumas un tas, kā ar tām sadzīvot, ir atstāts viņu pašu ziņā. Ļoti daudzi cenšas samierināties ar pārciesto, taču tas ir ārkārtīgi grūti un daudzi to nespēj, jo, tāpat kā pastāv Vjetnamas sindroms, pastāv arī Afganistānas sindroms, kad cilvēks vēl joprojām turpina dzīvot kara stāvoklī, nespējot iekļauties normālā ikdienas dzīvē, atzīmēja Fīrmanis.
"Diemžēl asociācija nespēj saviem spēkiem atrisināt visas samilzušās problēmas, kas skar Afganistānas kara veterānu, invalīdu un kritušo ģimenes locekļu sociālos un medicīniskos jautājumus, lai gan tas ir ļoti nepieciešams," atzina asociācijas valdes priekšsēdētājs Gunārs Rusiņš.
Asociācija esot vairākkārt vērsusies pie Latvijas valsts atbildīgajām institūcijām ar lūgumu palīdzēt karavīriem no Latvijas, kuri piedalījušies Afganistānas karā un patlaban cieš gan no fiziskām, gan psiholoģiskām traumām, taču līdz pat šai dienai pretimnākšana neesot izrādīta.
Rusiņš norāda, ka patlaban kara veterāni nesaņem papildu sociālās garantijas no valsts. Viņš norādīja, ka vairāki no kara veterāniem ir invalīdi, kuriem ir problēmas atrast darbu, turklāt tiem par vienu pakāpi samazināta invaliditātes grupa, lai gan veselība arvien pasliktinās.
"Daudzi domā, ka mēs šajā karā piedalījāmies labprātīgi, bet tas nebūt tā nebija, jo mēs bijām obligātā dienesta karavīri. Ļoti gribētos, lai sabiedrībai un valsts amatpersonām būtu lielāka izpratne par tā laika notikumiem un pašreizējām bijušo karavīru problēmām," saka Rusiņš.
Piemiņas pasākums šodien notika Klusajā dārzā, Rīgā, Lazdonas ielā. Pasākuma laikā tika nolikti vainagi, godinot kritušos Afganistānas karā.
Afganistānas karā tika iesaistīti 3640 Latvijas iedzīvotāji, no tiem 63 karā ir krituši, 177 guvuši dažādas pakāpes ievainojumus, kā dēļ kļuvuši par invalīdiem, un viens pazudis bez vēsts.
1998.gada 21.aprīlī tika dibināta Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācija. Tā ir patstāvīga, sabiedriska un nepolitiska organizācija, kas uz brīvprātības pamata un interešu kopības apvieno Latvijas iedzīvotājus, kuri ir pildījuši karavīra pienākumus Afganistānā un citos militāros konfliktos pēc 1945.gada, kā arī ģimenes locekļus, kuru piederīgie krituši šajos karos vai miruši iegūto slimību un ievainojumu dēļ. Asociācijas biedrs nevar būt jaunāks par 18 gadiem.
Asociācijas darbības mērķis ir saskaņā ar Satversmi un valsts likumdošanu nodrošināt asociācijas biedru tiesību aizsardzību, kas noteiktas Vispārējā cilvēku tiesību deklarācijā un citos starptautiskos aktos par cilvēku tiesībām.
LETA
