Ķīniešu krāpnieki piedāvā atmazgāt naudu?
Sabiedrība

Ķīniešu krāpnieki piedāvā atmazgāt naudu?

Jauns.lv

Latvijas iedzīvotāji turpina saņemt elektroniskās vēstules no ārzemēm, kurās tiek aicināti iesaistīties apšaubāmos naudas darījumos. Vēstules pienāk pat latviešu valodā.

Ķīniešu krāpnieki piedāvā atmazgāt naudu?...

„Man vajag jusu partnerattiecibas,” – tāds bija meila vēstījuma nosaukums, bet saturā – uzaicinājums iesaistīties kādā šaubīgā naudas darījumā.

Domāju: ķīniešu puisis grib iepazīties...

„Atvēru savu meilu, kas norādīts mana privātbiznesa kontaktos, un ieraudzīju šādu virsrakstu: „Man vajag jusu partnerattiecibas”.  Sūtītājs – kāds Patriks Čans. Hmmm... Vai būtu nonākusi kādā iepazīšanās portālā? Bet kā?” kasjauns.lv stāstīja kāda uzņēmēja. Kāpēc vispār vērusi vaļā un nav ātri izdzēsusi? „Uzķēros uz latviskā nosaukuma. Turklāt uz šo meilu man spamu vēstules praktiski nepienāk, tāpēc domāju, ka raksta kāds potenciālais klients,” sacīja sieviete.

Tālāk vēstījumā aplamā latviešu valodā sekoja teksts, kas, iespējams, iegūts ar parastā i-neta tulkotāja palīdzību: „My name is Patrick Chan un galvena finansu amatpersona „Hang Seng Bank, Hong Kong”. Es esmu, kas mekle biznesa partneri, lai palidzetu uznemejdarbibas priekslikumu, ja mums bus abpuseji izdeviga. Projekts ir par palidzibu parvietojot liela naudas summa. Ludzu, atsutiet man e-pastu caur: (tālāk seko meila adrese yahoo.com.hk), ja jus interese.”

Parādījām šo elektronisko vēstuli Valsts ieņēmumu dienestam, kura struktūrā ietilpst Finanšu policija, kas nodarbojas ar dažādu shēmotāju atmaskošanu. VID Komunikāciju nodaļas pārstāvji domā, ka aiz šīs vēstules patiesībā neslēpjas nekāda naudas atmazgāšana. Visticamāk, nākamais solis no mistiskā Patrika puses būtu piedāvājums sadarbības uzsākšanai pārskaitīt kādu naudas summu. „Tā vairāk izskatās pēc krāpšanas,” sacīja Komunikāciju nodaļā, turklāt – naudas atmazgāšanā „partneri” cits citu atrod, ne jau izsūtot meilus. Shēmas top slepeni un konfidenciāli. Piemēram, mēneša sākumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde prokuratūrai kriminālvajāšanai nodeva lietu par ārkārtīgi sarežģītu noziedzīgi iegūtās naudas legalizāciju jeb „atmazgāšanu”. Tajā kā ķēdē bija iesaistīti vairāki desmiti personu.

Apgroza miljonus

Grupējuma shēmā apgrozīto noziedzīgi iegūto līdzekļu apjoms no 2006.gada līdz darbības pārtraukšanai 2008. gada aprīlī ir 22,36 miljoni latu.

Kriminālvajāšanu tiek lūgts sākt pret 32 personām, no kurām deviņas ir uzskatāmas par shēmas organizētājiem - tās organizējušas fiktīvi strādājošo uzņēmumu darbību un kontrolējušas buferuzņēmumu darbību, kā arī naudas plūsmu, uzņēmumu pārreģistrēšanu u.tml. 23 personas ir reāli strādājošu uzņēmumu amatpersonas, kas, pēc izmeklētājas Ļubovas Švecovas teiktā, meklējušas kontaktus ar shēmas organizētājiem. Starp personām, pret kurām tiek lūgts sākt kriminālvajāšanu, ir arī viens Krievijas pilsonis.

Valsts budžetam nodarītā kaitējuma apmērs tiek lēsts 3,84 miljonu latu apmērā, un to nodarījuši reāli strādājoši uzņēmumi. 100% pierādīts, ka minētā summa, izvairoties no nodokļu nomaksas, nav samaksāta.

Nauda caur „buferuzņēmumiem” pārskaitīta reāli strādājošām kompānijām Taizemē, Honkongā un Ķīnā, kas savukārt norēķinus veikušas ar Polijas uzņēmumiem, no kuriem naudu saņēmuši organizētāji Latvijā.

Aizdomas arī pār Vatikāna banku

Ar naudas „atmazgātājiem” cīņa notiek visā pasaulē. Pērn gada nogalē Itālijas finanšu policija sāka izmeklēt shēmas Vatikāna bankai piederošajos kontos.

„The Daily Telegraph” ziņoja, ka darījumi par kopējo summu 180 miljoni eiro,iespējams, saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas operācijām. Itālijas finanšu policija analizē transakcijas, kuras laikā no 2006. līdz 2008. gadam veiktas bankas „Unicredit” vienas nodaļas vairākos kontos.

Tomēr - pat ja tiks pierādīta Vatikāna bankas kalpotāju vaina, iespēja saukt viņus pie atbildības ir maz ticama: Vatikāna bankas vadošie darbinieki parasti ieņem formālus amatus nelielajā pilsētvalstī, kura piešķīrusi viņiem diplomātisko imunitāti.

Bet kas attiecas uz dažādiem šaubīgas formas un satura meiliem – tos labāk izdzēst nekavējoties, pat neatverot, datora drošībai.

Guna Kārkliņa