Par 2010.gada koku izvēlēts purva vaivariņš

Purva vaivariņš ir mūzzaļš ēriku dzimtas krūms vai pundurkrūms ar izteikti reibinošu smaržu. Tā lapas ir sakārtotas pamīšus, veselas, ādainas, apakšpusē ar rūsganiem matiņiem. Ziedi balti, divdzimumu, vairogveida ziedkopās dzinumu galos, savukārt sēklas ir sīkas, lineāri iegarenas, ar spārniņiem, sakārtotas pogaļās.

Lai cik tas neliktos dīvaini, purva vaivariņš ir ļoti tuvs rododendru radinieks un daži zinātnieki vaivariņus pat iekļauj vienā ģintī ar rododendriem, stāstīja Svilāns.

Savvaļā zināms ap desmit vaivariņu sugu, kas sastopamas Ziemeļu puslodes arktiskajā un mērenajā joslā. Latvijā viena suga - purva vaivariņš ir līdz vienu metru augsts krūms, kas zied jūnijā un jūlijā, bet sēklas nogatavojas un izbirst augustā.

Latgalē vaivariņus sauc par kukužiem, un šī auga vārdā nosaukta pat skaņu ierakstu studija Daugavpilī, kā arī viena no latgaliešu kultūras biedrībām.

Vaivariņš ir daudzu ārstniecisku drogu sastāvdaļa, tomēr satur spēcīgas indes, tāpēc jālieto uzmanīgi. Vaivariņa ēterisko eļļu sastāvā ir cimols, palustrīns un ledols. Ledols ir spēcīga inde, kas iedarbojas uz nervu sistēmu. Lapās ir arī flavonoīdi, glikozīds arbutīns, miecvielas, andromedotoksīns, askorbīnskābe un mikroelementi. Gaistošās bioloģiski aktīvās vielas uzbudinoši iedarbojas uz gļotādām, sekmē bronhu dziedzeru sekrēciju un novērš to spazmas, palielina elpošanas ceļu aktivitāti. Spēcīga antimikrobu aktivitāte, atkrēpošanas un pretklepus iedarbība. Sakaltētus dzinumus lieto kožu un citu kukaiņu atbaidīšanai telpās.

Tautas medicīnā vaivariņus lieto arī reimatisma, podagras, diabēta, ekzēmu un citu ādas slimību ārstēšanai. Uzlējums mazina nepatīkamās sajūtas kukaiņu kodumu gadījumā. Pret iesnām un gripu to novārījumu pilina degunā.

Žāvējot vaivariņu drogu, izmantojot lapu, stumbru, ziedu, augļu maisījumu, izdalās daudz ēterisko eļļu, kas izsauc stipras galvassāpes. Galvassāpes un nelabu dūšu var dabūt arī, ilgstoši uzturoties vaivariņiem aizaugušos purvos vai ieplakās saulainā laikā.

LETA