"Daugavas vanagi": domes lēmums ir leģionāru nerrošana, iespējams, tiesāsimies
Rīgas domes (RD) lēmums aizliegt 16.martā pieteiktos pasākumus pilsētā ir latviešu leģionāru nerrošana un, iespējams, biedrība apstrīdēs šo lēmumu tiesā, aģentūrai LETA stāsta biedrības "Daugavas vanagi Latvijā" centrālās valdes pilnvarotais pārstāvis 16.marta pasākuma organizēšanā un RD deputāts Jānis Atis Krūmiņš (PS).
Krūmiņš norāda, ka RD lēmums kārtējo reizi ir latviešu leģionāru nerrošana un necieņas izrādīšana latviešu karavīriem.
"Leģionāri kopā cīnījās un zaudēja cīņu biedrus, kurus vēlas godināt un pieminēt. Tas, ka viņiem šī iespēja ir liegta, ka tas atkal būs jādara zagšus un slepus, ir necieņas izrādīšana pret Latvijas pilsoņiem," norāda Krūmiņš.
Tāpat viņš atzīst, ka pērn situācija ap 16.marta pasākumu rīkošanu Rīgā bijusi līdzīga. "Arī pērn apstrīdējām šo lēmumu tiesā, bet šī prasība tika noraidīta, un tagad jau šo jautājumu skata Satversmes tiesā. Lēmums šajā jautājumā būs zināms otrdien. Iespējams, arī šoreiz vērsīsimies tiesā, bet nezinu, vai tam ir jēga," tā Krūmiņš.
"Daugavas vanagu Latvijā" pārstāvis uzskata, ka RD lēmums bija paredzams. Viņš norāda, ka RD bija nepieciešama šī ilgā ceremonija, proti, sēde no pulkst.15 līdz 19 vakarā, lai parādītu, ka pie tā tiek nopietni strādāts, kaut gan rezultāts jau no sākta gala bija paredzams.
Kā ziņots, Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija šodien, līdzīgi kā pagājušajā gadā, nolēma aizliegt visus 16.martā pieteiktos pasākumus pilsētā, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.
Komisija uzklausīja pieteicējus un lēmumu pieņēma, vadoties no Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.
Atteikumu rīkot gājienus un sapulces pie Brīvības pieminekļa saņēma biedrība "Daugavas vanagi Latvijā", Jurijs Kotovs un biedrība "Latvijas Antifašistiskā komiteja," kura vēlējās vienā laikā ar minētajām organizācijām rīkot sapulci pie Brīvības pieminekļa.
LETA jau ziņoja, ka pirmā pasākumu pieteica organizācija "Daugavas vanagi Latvijā", kas no plkst.11 līdz plkst.14 vēlas rīkot gājienu un sapulci. Pēc organizatoru aplēsēm, pasākumā varētu piedalīties aptuveni 300 cilvēki.
Pēc dievkalpojuma Doma baznīcā bija iecerēts gājiens pa Zirgu ielu, Līvu laukumu un Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim, kur plānota ziedu nolikšana.
Pasākumu pie Brīvības pieminekļa no plkst.11 līdz plkst.13.30 bija pieteicis arī aktīvists Jurijs Kotovs, kurš plānoja protestēt "pret valdošās koalīcijas antitautisko būtību un ekonomisko nespēku". Bija iecerēts arī pieprasīt "Saeimas un valdības nekavējošu demisiju". Pasākumā varētu piedalīties 100 līdz 200 cilvēku, uzskata Kotovs.
Pašvaldība gan Kotovam nosūtīja vēstuli ar lūgumu mainīt pasākuma vietu vai laiku, jo "Daugavas vanagu" pasākums bija pieteikts pirmais.
Pasākumu pieteica arī "Latvijas Antifašistiskā komiteja", kas no plkst.11.30 līdz 14 vēlējās rīkot "antinacistisku sapulci" Brīvības un Aspazijas bulvāra stūrī, pie "Laimas" pulksteņa. Pasākumā tika pieteikti 50 cilvēki.
Arī 2009.gadā Rīgas domes Sapulču, piketu un gājienu pieteikumu izskatīšanas komisija 16.martā jebkādus pasākumus pie Brīvības pieminekļa aizliedza, ņemot vērā drošības struktūru ieteikumus.
Toreiz domes komisijas lēmumu Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēja gan "Daugavas vanagi Latvijai", gan "Latvijas Antifašistu komiteja". Lai gan tiesa nebija ļāvusi organizācijām rīkot pasākumus 16.martā pie Brīvības pieminekļa, tie tomēr notika.
LETA
