Trūkst naudas mācītāju algām
Sabiedrība

Trūkst naudas mācītāju algām

Jauns.lv

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Virsvalde par 45% apcirpusi šī gada budžetu, uz pusi samazinājusi Virsvaldes darbinieku skaitu un paziņojusi, ka trūkst naudas mācītāju algām.

Trūkst naudas mācītāju algām...

Sabiedrībā jau labu laiku runā, ka Latvijas luterāņu baznīca atrodas bankrota priekšvakarā. Savukārt LELB Virsvalde līdz šim ik pa laikam nākusi klajā ar paziņojumiem, ka baumas par baznīcas bankrotu ir „pārspīlētas”. Toties tikko LELB oficiālajā mājaslapā lelb.lv publicētā informācija liek domāt, ka šīs „baumas” it nebūt nav bijušas pārspīlētas. LELB varētu draudēt maksātnespēja.

Baznīca strādās uz pusslodzi

Pašās februāra beigās LELB par 45% samazināja baznīcas gada budžetu un tagad tas sastāda 610 000 latus. Virsvaldē tiek likvidētas vairākas nozares (departamenti) un to vadību pārņem Bīskapu kolēģija. No 30 darbiniekiem baznīcas galvenajā pārvaldē strādāt paliek tikai 15. Savukārt nozaru darbības apjoms jeb aktivitātes tiks samazinātas „līdz minimumam”.

Baznīcas paziņojumā teikts: „Līdzšinējās LELB budžeta vadlīnijas lielā mērā bija balstītas LELB īpašumu pārdošanas prognozēs, plānojot iegūtos līdzekļus ieguldīt depozītos un investīciju fondos. Tā kā īpašumu pārdošanas prognozes saskaņā ar ekonomisko situāciju valstī vairakkārt ir mainījušās un baznīca plānotos ieņēmumus nav guvusi, LELB Virsvalde pieņēma lēmumu būtiski samazināt 2010. gada budžetu, vienlaikus ieviešot strukturālas izmaiņas tālākajā LELB Virsvaldes nozaru darbībā.”

Tiek vēstīts, ka LELB Virsvaldes budžets atļaus īstenot tikai „nepieciešamākas funkcijas”. Taupības režīmā strādās Lutera akadēmija, bet LELB oficiozs „Svētdienas Rīts” iznāks „samazinātā apjomā”.

Pašlaik garīdznieku algas nodrošina LELB centralizētā Garīdznieku atalgojuma sistēma, bet tā kā tās kontos strauji samazinājušies līdzekļi, kurus ieskaita draudzes un partnerbaznīcas ārzemēs, tad sistēmas normāla funkcionēšana nākotnē ir apdraudēta.

„Lai turpmāk nodrošinātu atalgojumu mācītājiem, to atalgošanas sistēmā būs nepieciešamas izmaiņas, iespējams - draudzēm lielākā mērā iesaistoties savu mācītāju atalgošanā,” ziņo LELB Virsvalde.

Ar meditāciju pret krīzi un alkatību

Simboliski, ka šajās dienās tiek atvērta Pasaules Kristīgās meditācijas kopienas vadītāja benediktieša Lorensa Frīmena un mācītāja Jura Rubeņa jaunā grāmata „Krīzes iespējas. Meditācija kā dzīves līdzsvarošanas māksla”. Pirmdien, 8. martā paredzēti grāmatas atvēršanas svētki.

Juris Rubenis par savu jauno darbu teic: „Grāmata ir mēģinājums palīdzēt izprast mūsdienu krīzi, kurā lielā mērā ir vainojama pārmērība un alkatība. Krīzes draudus var kontrolēt un tās radītās ciešanas - mazināt, ja apzināmies krīzes radītās iespējas.

Kā savai valstij palīdzēt? Atbilde vienlaikus ir vienkārša un sarežģīta. Ikviens var uzdāvināt savai valstij vienu labāku, iecietīgāku, patiesāku, mīlošāku, gudrāku cilvēku. Cilvēku, kāds varbūt varētu kļūt arī katrs no mums.

Kā tad izkļūt no strupceļiem, kuros esam sevi ieveduši? Ir jāļauj sevi paņemt pie rokas un jāmēģina doties garā, klusuma pilnā meditācijas svētceļojumā, ceļā pretī personiskās un sociālās harmonijas atjaunošanai.”

Elmārs Barkāns/Foto: Rojs Maizītis