Gada beigās neatliekamās palīdzības apmaksai varētu pietrūkt ap 50 miljoniem latu

Eglītis precizēja, ka tā patiesībā nav papildu piešķirtā nauda, bet gan atpakaļ nozarei atdotā nauda, kura pirms tam tika atņemta.

LSB pārstāvis arī norādīja, ka samazinātais veselības budžets pēdējos mēnešos ir licis par sevi manīt, jo, samazinot naudu nozarei, tas nenozīmē, ka samazinās pacientu skaits, notiekot pat pretējais, jo pieaug ielaistos slimību gadījumu skaits. Turklāt gada laikā par 50% ir pieaudzis pirmreizēji atklātās invaliditātes skaits. Slimnīcām tāpat pieaug parādi, jo plānveida palīdzība netiek sniegta, bet neatliekamās palīdzības izmaksas ir lielas.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Armands Ploriņš papildināja, ka situācija veselības aprūpes jomā Latvijā šobrīd patiesi ir diezgan traģiska, pat tāda, ka uz Latviju brauc citu valstu mediķi, lai redzētu tādu slimību gadījumus, kādus viņi savās valstīs jau sen nav redzējuši.

Alūksnes slimnīcas pārstāve pastāstīja, ka šajā slimnīcā patiešām ir ievērojami audzis ielaisto slimību gadījumu skaits. Ja iepriekš tika veiktas plānveida operācijas, tad tagad pacienti gaida līdz pēdējam. Viņa norādīja, ka bija pat situācija, kad miršanas apliecībā pacientam nācies ierakstīt, ka viņš ir miris bada nāvē.

VM pārstāvji apstiprināja, ka patiešām šogad varētu izveidoties tāda pati situācija kā pērn, kad valdībai būtu jālūdz papildu līdzekļi, jo VM rīcībā tādas naudas nav. Taču neatliekamās palīdzības sniegšana ir jāapmaksā, šādu pārliecību un nostāju ir paudusi arī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP).

VM vēl vērtēs slimnīcu darbības rezultātus pēc gada 1.ceturkšņa pieejamiem datiem. Tos prezentēt Saeimā VM solīja pēc 20.aprīļa.

LETA