Izsolīs vēl neatrastās Apriķu mežā noraktās zeltlietas

Gan 2008., gan 2009. gadā šajā Apriķu meža viena hektāra lielajā nogabalā nezināmi apslēpto dārgumi meklētāji jau paklusām ar ekskavatoru bija izrakuši divas apmēram astoņus metrus dziļas bedres, cerot iegūt zemē ieraktos dārgumus.

Akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” (LVM), redzot, ka nevar apstādināt nelegālos dārgumu meklētājus, nolēma šo rūpalu legalizēt. Slepenie dārgumu meklētāji sabiedrībai radīja zaudējumus, jo katras bedres aizbēršanai tai nācās tērēt apmēram 400 latu.

14. aprīlī LVM rīkos izsoli par tiesībām veikt vēsturisko notikumu liecību – apslēptās mantas – meklēšanas darbus uzņēmuma valdījumā esošajās zemēs: vienu hektāru lielajā Apriķu meža zemes gabalā.

Par tiesībām piedalīties izsolē jāmaksā 440 lati, bet solīšanas sākuma summa ir 1000 latu. Jau zināms, ka izsolē plāno piedalīties vismaz divi pretendenti. Šādu izsoli LVM savā pastāvēšanas vēsturē rīko pirmo reizi.

Jāteic, ka tagad meklēšanas darbi notiks stingā uzraudzībā. Mantrači savu darbu varēs veikt tikai profesionāla arheologa uzraudzībā, 25% no ekspertu novērtētās iespējamās atrastās mantas pārdošanas vērtības atradējam būs jāmaksā LVM, kā arī divu stundu laikā par atrastajām bagātībām būs jāziņo mežniecības pārstāvjiem.

Lai arī šis Apriķu meža nogabals ir piemērots bagātību slēpšanai, gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, gan vietējie novadpētnieki šaubās, ka tur varētu atrasties kāda apslēpta „banka”.

Tomēr klīst dažādas leģendas, kas tur varētu atrasties.

Viena no teikām vēsta, ka kara laikā ar Krieviju tur Zviedrijas karalis Kārlis XII (1682-1718) noglabājis zelta naudas lādi. Vēl kāds stāsta, ka Otrā pasaules kara laikā pirms vācieši apšāva Skrundas ebrejus, Apriķu mežā kāds ebreju tirgotājs ieracis savas zeltlietas. Ir arī versija, ka mežā vācu armija 1945. gadā ieraka 20 labi saeļļotus kara velosipēdus.

Elmārs Barkāns/Foto: liepajniekiem.lv