Prokuratūra Senātam lūdz atcelt iepriekš panāktu vienošanos starp prokuroru un apsūdzēto
Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir iesniegusi kasācijas protestu par pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru tika apstiprināta prokurores Jolantas Krauzes un kukuļošanas noziegumos apsūdzētā bijušā Finanšu policijas izmeklētāja Ivo Grinšpona panāktā vienošanās par nosacītu brīvības atņemšanu, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šā gada 26.janvārī apstiprināja par 15 000 latu kukuļa pieprasīšanu un daļēju šīs naudas pieņemšanu apsūdzētā bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes (FPP) vecākā izmeklētāja Grinšpona panākto vienošanos ar prokurori, paredzot apsūdzēto sodīt ar nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un mantas konfiskāciju.
Kā aģentūru LETA informēja Kataja, šajā lietā ir iesniegts Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora protests, kurā lūgts atcelt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 26.janvāra spriedumu daļā par Grinšponam noteikto sodu un daļā par jautājuma izlemšanu par lietiskajiem pierādījumiem. Kasācijas kārtībā rakstveida procesā AT Senāta Krimināllietu departaments lietu skatīs trešdien, 24.martā.
Kā ziņots, pirmās instances tiesa šo lietu izskatīja vienošanās kārtībā. Kā aģentūra LETA uzzināja Zemgales priekšpilsētas tiesā, kopumā lietā tika apsūdzētas piecas personas un saskaņā ar vienošanos nevienai no šīm personām netika piemērota reāla brīvības atņemšana, bet visi sodīti ar nosacītu brīvības atņemšanu.
Grinšpons saņēmis nosacītas brīvības atņemšanas sodu uz trim gadiem ar tikpat ilgu pārbaudes laiku un mantas konfiskāciju. Līdzapsūdzētie Oļegs Dubkovs, Atis Šnore un Renārs Zapevālovs saskaņā ar vienošanos sodīti ar nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un tikpat ilgu pārbaudes laiku, savukārt piektais apsūdzētais - Anatolijs Urbans - saņēmis viena gada nosacītu brīvības atņemšanu ar pārbaudes laiku uz gadu.
Kā ziņots, Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā apsūdzība Grinšponam tika uzrādīta 2008.gada novembrī, bet tiesā lieta nonāca pērn pavasara beigās.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks, Grinšpons apsūdzēts pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 2.daļas - par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Par šādu likumpārkāpumu vainīgā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.
LETA jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Grinšponu apsūdzējis 15 000 latu kukuļa pieprasīšanā un daļas naudas pieņemšanā. Šajā kriminālprocesā figurē vēl četri uzņēmēji, kuri esot darbojušies kukuļņēmēja interesēs. Arī pret šīm četrām personām KNAB lūdza prokuratūru sākt kriminālvajāšanu.
LETA
